Svētdienas rīts, kuram bija jābūt pacilātības pilnam, jo tuvojās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kulminācijas notikumi, diemžēl vispirms atnesa satraukumu pilnus brīžus.
Kamēr pirmdienas rītā skolēni pēc svētkiem atpūtās un gulēja, “Druva” izvaicāja pieaugušos, aicinot vērtēt svētku organizēšanu. Sestdienas vakarā Mežaparka estrādē bija notikusi dziesmu svētku vēsturē nepiedzīvota nelaime. Dziedātāju tūkstošu vidū viens pēc otra iepriekšējās dienās uzkrātās pārslodzes, nepietiekamās atpūtas un nepietiekami uzņemtās pārtikas dēļ sāka ģībt koru dalībnieki. Redzot, kā mediķi un apsargi paģībušos vienaudžus iznes no kopkora, dalībniekos sākās pārdzīvojumi, kam sekoja jau masveida ģībšana un daļā pusaudžu histērijas lēkmes – trīcēšana un raudāšana. Sestdienas vakara koncerts Mežaparkā līdz ar to tika pārtraukts.
“Pat tad, kad bijām nonākuši no estrādes, sēdējām autobusā, lai brauktu uz naktsmītnēm, dažas no meitenēm nevarēja nomierināt. Viņas, pulciņā sasēdušas, histēriski raudāja. Kā autobusam garām pabrauca kārtējā ātrās palīdzības mašīna, meiteņu histērija atsākās,” pastāstīja 13 gadīgās dziedātājas mamma Daiga Lejiņa, kura svētkos palīdzēja skolotājiem un bija uzņēmusies atbildību par desmit dziedātājām pusaudzēm.
Arī turpmākā sestdienas nakts Rīgas skolās pagāja satraukumā, vispirms nomierinot dziedātājus. Skolā, kurā dzīvoja Cēsu koristi, divus bērnus pēc palīdzības saņemšanas atveda no slimnīcas un turpmāk skolā uzraudzīja mediķis. Cēsu novada delegācijas vadītāja Lolita Kokina stāsta, ka, mierinot bērnus un sniedzot palīdzību, pedagogi un mediķis strādājuši līdz pieciem rītā. Jau tad pedagogi sprieduši, ka agrā rītā, kad būs jādodas, lai Daugavmalā stātos svētku gājienam, koru dalībniekus nemodinās, ļaus visiem pagulēt un atgūt spēkus.
Ap trijiem naktī delegāciju vadītāji uzzināja izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles lēmumu svētku gājienu atcelt. Jau pirms tam delegāciju vadītāji bija ar īsziņām sarakstījušies un sazvanījušies ar svētku rīcības komitejas pārstāvjiem par tālākam norisēm. “Pulksten trijos, uzzinot pieņemto lēmumu, ka gājiena nebūs, nolēmām arī to, ka agrā rītā no Cēsīm nevienu nevedīsim, bet Cēsīs tobrīd bija svētku dalībnieki – mūsdienu deju kolektīvs, pūtēju orķestris, koklētāju ansamblis,” stāsta Lolita Kokina. “Dalībniekiem Rīgā no rīta ļāvām gulēt, un tad, kad bija izgulējušies, kolektīvi paši nolēma, kuri ies gājienā. Tie, kas gribēja, arī aizgāja, bet iešana visam Cēsu novadam kopā šoreiz nebija.”
“Domāju, ka bija ļoti liela koristu pārslodze, tieši koristu. Tas nebija normāli. Tik daudz mēģinājumu nemaz nevajadzēja, vismaz tik agri koristus nevajadzēja pulcēt estrādē. Pie tam visu mēģinājuma laiku bija jāstāv kājās, laika atpūtai nebija,” tāds vērtējums bija pašvaldības pārstāvei Lolitai Kokinai. Par deju kolektīvu organizēšanu mēģinājumu darbam un koncertiem vērtējums bija pilnīgi pretējs: “Mēģinājumu grafiks bija sastādīts ideāli.” Domājot par to, kas turpmāk kardināli jāmaina svētku norisēs, ilggadējai Cēsu delegācijas organizatorei ir priekšlikums – koru fināla skati dziesmu svētku laikā vispār nerīkot, kā arī samazināt kopkora mēģinājumu skaitu estrādē, tā vietā ļaujot dziedātājiem apmeklēt deju koncertu.”
Uldis Blīgzna no Amatas novada apvienotās Izglītības pārvaldes pārzināja lauku skolu kolektīvu dzīvi Rīgā, galvenokārt tie bija deju kolektīvi. Sestdienas naktī sazinājies ar svētku izpilddirektori un noskaidrojis, ka nebūs liegts brīvprātīgi doties gājienā, sekojis lēmums, ka koristi neies, bet pārējie dosies gājienā. “Dejotājiem mēģinājumu dienas, gatavojoties svētku koncertiem stadionā, bija ritējušas ļoti raiti. Katras dejas gatavošanai uz laukuma bija paredzēta stunda, bet pat tik daudz nevajadzēja,” gandarīts par deju svētku gaitu ir Uldis Blīgzna. “Mūsu dejotāju piedzīvotais svētku gājienā bija svētku kulminācija. To pieredzēja arī Inešu pamatskolas un Liepas pamatskolas deju kolektīvi, kuri oficiāli nebija svētku dalībnieku vidū, bet sestdien ieradās Rīgā, lai izbaudītu svētku gaisotni, dancotu ielu koncertos un paliktu pa nakti.”
Cēsu vecāko klašu koru dziedātāji, svētdien no rīta pamodušies, jutušies mundri, sekojis lēmums, ka kolektīvi ies gājienā. Cēsniekiem izpalikusi stāvēšana un gaidīšana uz savu vietu gājienā, jo viņi gājuši, aizpildot brīvu vietu. Par sajūtām gājienā tagad ir vislabākais iespaids – puķu pušķi sagādāti, vainadziņi sapīti, skatītāju saucieni nemitīgi uzmundrinoši, visu laiku apsveikumi.
“Tas svētkos bija vislabākais!” vērtē Cēsu skolēnu koru diriģente Ilga Šķendere un piebilst, ka organizatori noslēguma koncerta programmu bija nedaudz saīsinājuši, pie tam vairākas dziesmas kopkoris varēja izpildīt sēžot. “Noslēguma koncerts svētdienas vakarā lielajā estrādē bija burvīgs. Tik daudz brīnišķīgu mirkļu jauniešiem dāvāja kopdziedāšana,” priecājas diriģente un teic, ka tik un tā dažiem bērniem visā lielajā kopkorī kļuvis slikti, bijusi vajadzīga mediķu palīdzība un vienaudžu atbalsts, kas nesavtīgi sniegts. Skolotāja šajā ziņā ļoti slavē Cēsu ģimnāzistus.
“No organizētāju puses vislielākā kļūda bija tā, ka koriem uz mēģinājumiem bija jāierodas agri no rīta, katru dienu vēl agrāk jāceļas, lai paēstu, aizbrauktu uz estrādi. Bērni nedabūja izgulēties. Jāņem taču vērā, ka bērni atradās Rīgā, svešā vietā un visi kopā. Protams, ka daudzi naktis negulēja, jo kopā būšanu taču jaunajiem gribas izdzīvot!” vērtē diriģente un vienlaicīgi uzsver, ka skolēnu kopkoris šajos svētkos skanējis ļoti labi. Bērni gatavojušies ļoti atbildīgi, arī estrādē bijuši organizēti, atsaukušies ikvienam diriģentu aicinājumam. “Jautājums ir tāds – vai to pašu nevarēja panākt ar mazāku mēģinājumu skaitu?”
“Svētku dienas kopā summējot, varu teikt, ka dejotājiem slodze bija vidēja, vismaz vecāko klašu deju kolektīviem noteikti,” stāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas deju kolektīva “Kande” vadītājs Andis Kozaks. “Pa vidu mēģinājumiem bija brīvas stundas, un atlika laiks arī paēšanai. Ceturtdiena bija visnoslogotākā, tad vajadzēja stadionā pavadīt visu dienu, bet mēs vienalga paspējām uz savām mājām, jo es uzskatu, ka jauniešiem ļoti nepieciešams paēst siltas pusdienas. Vēlāk bildēs paskatījos citu dalībnieku pieredzi, kas ticis dots līdzi sausajās pusdienās. Manuprāt, no tā gan nevarēja kārtīgi paēst.”
Cēsu ģimnāzisti, sestdienas naktī lasot jaunāko sociālajos tīklos, pirmie uzzinājuši, ka svētku gājiens atcelts, ar to pamatīgi pārsteidzot savu pieredzējušo deju kolektīva vadītāju. “Neticēju tam, ko jaunieši saka. Svētku vēsturē tāds gadījums vēl nav bijis. Gājiens vienmēr bijis viena no svarīgākajām svētku sastāvdaļām,” iespaidos dalās A.Kozaks un piebilst, ka naktī Cēsu delegācijā nolemts, ka tad var brokastis dalībniekiem organizēt divas stundas vēlāk, bērniem nav jādodas stāties gājienam Cēsu novadam atvēlētajā agrajā rīta stundā. “Savukārt mūsu plāns bija tāds – svētdien deju kolektīvs “Kande” vienalga ģērbsies svētku tērpos, ņems kolektīva vimpeli un dosies pastaigā pa Rīgas ielām,” stāsta A. Kozaks. “Aizgājuši līdz Brīvības piemineklim, ieraudzījām, ka gājiena plūsmā ir izveidojusies brīva vieta, stājāmies tik iekšā! Skatītāju visapkārt daudz, “Kandei” visu laiku uzsauca, veltot daudz sveicienu. Bija sabraukuši arī cēsnieki, mūs apsveica. Radās ļoti pacilājošas sajūtas. Jauniešiem ļoti patika iet gājienā, un tas bija īstens punkts labajām svētku sajūtām.”
Bērniem un jauniešiem svētki beigušies, bet vasara turpinās. Pieaugušajiem turpināsies darbs, izvērtējot svētku organizēšanas veiksmes un kļūdas.
Komentāri