Tuvojoties Valentīndienai, vēlējos uzklausīt un izzināt jauniešu domas par šiem svētkiem, mīlestību un attiecībām. Uz sarunu aicināju cēsniekus Mārtiņu un Līgu, kuri labprāt dalījās pārdomās.
-Kas jums ir Valentīndiena – svētki vai ikdiena?
Līga: – Pirmoreiz par Valentīndienu uzzināju skolas laikā 6. klasē. Mums angļu valodu mācīja skolotāja no Amerikas, un viņa izstāstīja, ka ir tāds 14. februāris. Latvijā par to vēl neviens neko nezināja. Atceros, ka skolotāja mums visiem uz Valentīndienu uzdāvināja zīmuļus ar sirsniņām, un mums šī diena iepatikās. Stāstīja, ka šajā dienā visiem jādod bučas un jāsaka mīļi vārdi. Taču kopš skolas beigšanas Valentīna dienu kā tādu neatzīstu. Tie ir aizgūti svētki. Vai tad mums nepietiek pašiem savu svētku? Taču dāvanas man patīk šajā dienā saņemt (smejas).
Mārtiņš: – Arī laikam skolas laikā, kad taisījām stundās sirsniņas kā Valentīndienas apsveikumus. Biju sarakstījis apsveikumus mammai, tētim, brālītim. Ikdienas spriedzē un steigā atļaujamies šo dienu atzīmēt īpaši. Viens otram cenšamies kaut ko īpašu uzdāvināt un kaut ko kopā pasākt.
-Kas varētu būt Valentīndienas dāvana?
Mārtiņš: – Tam obligāti nav jābūt kaut kam lielam vai ļoti vērtīgam. Drīzāk ir tā – kurš par lētāku cenu atradīs oriģinālāku dāvaniņu. Bet vispār zinu, ka draudzene vienmēr būs priecīga par sudraba auskariņiem, gredzenu.
Līga: – Labākā dāvana, ko esmu uzdāvinājusi savam puisim – tetovējums. Tas viņam būs uz mūžu. Bet no drauga dāvanām atceros lielu mīksto mantu – aitiņu. Svarīga, protams, ir ne tikai dāvana, bet arī tās pasniegšanas veids. Valentīndienā gribētu saņemt milzīgu rožu pušķi.
Mārtiņš: – Neesmu mēģinājis, bet zinu, ka sievietēm nevajag mēģināt dāvināt pannas un katlus.
– Vai šie svētki nav pārāk komercializēti?
Līga: – It kā jau patīk tās sirdis…
Mārtiņš: – Bet svētkus jau nemaz līdz galam nevar komercializēt. Svētki ir sajūtas.
– Kas divu cilvēku attiecībās ir svarīgs?
Mārtiņš: – Attiecības ir jāveido un jākopj. Pieļauju, ka mana draudzene vairāk par tām rūpējas. Jo man kā vīrietim ilgāk sanāk pabūt darbā. Atnākot mājās, iekrītu gultā. Nedēļas nogalē mums abiem ir skolas. Svētdienās vēl jāapciemo radiņi. Traki, bet cenšamies laiku izbrīvēt tikai sev diviem.
Līga: – Vēl līdz šim brīdim, lai gan ar draugu kopā esam 11 gadus, man ir šī sajūta, ka tikko esam iepazinušies. Mēs visu laiku savas attiecības atsvaidzinām. Nezinu, kurš vairāk tajās iegulda. Nav pat svarīgi, ka atnāc mājās un otram uztaisi vakariņas. Svarīgi ir pēc iespējas vairāk laika pavadīt kopā. Protams, pa reizei jaukas dāvanas arī pārsteidz un iedod jaunas emocijas un sajūtas.
– Kas jūsu izpratnē ir romantiska nedēļas nogale?
Mārtiņš: – Vienkārši kopā kaut kur aizbraukt, kur nav cilvēku. Uz mežu, jūru. Kur vien ienāk prātā…
Līga: – Nezinu. Laikam neesmu īpaši romantiska. Svarīgi ir vienkārši būt kopā bez jebkādām astītēm. Putukrējums un zemenes? Nē, tas ir noiets etaps. Tas varbūt trešajā gadā der. Varbūt brauciens ar jahtu.
– Romantiskākais zieds?
Līga: – Sarkana roze.
Mārtiņš: – Neļķe. Tas nedaudz par godu manam uzvārdam.
– Ēdiens, dzēriens, bez kura nav iedomājamas romantiskas vakariņas?
Līga: – Šampanietis. Bet vakariņās varētu būt kaut kas no netradicionālā – puvušie sieri, gliemeži. Arī suši.
Mārtiņš: – Romantiskas var būt ne tikai vakariņas, bet arī to kopīga pagatavošana. Mūsu attiecībās arī tas ir svarīgi.
– Piemērotākais apģērbs svētku vakariņām?
Līga: – Noteikti kaut kas sarkans vai melns, jo tajā izskatās slaidāks (smejas). Obligāti dziļš dekoltē. Mati varētu būt sakārtoti uz augšu un uz galda jābūt sarkanai rozei. Vīrietim – balts uzvalks un zelta krāsā kaklasaite.
Mārtiņš: – Domāju, ka man nav jāizskatās vislabāk no visiem. Draudzene? Man patīk, ka viņa mani pārsteidz…
Komentāri