Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Mācās veidot pavārgrāmatu

Druva
00:00
16.02.2007
19
7lp Kulinari Skujenee 1

Trīs valstu skolas sākušas veidot kopīgu pavārgrāmatu, un Latvijā tā ir Skujenes pamatskola.

Domājot, kā jauno paaudzi iepazīstināt ar kopīgo un atšķirīgo starp Eiropas tautām, pedagogiem radusies ideja, ka tā varētu būt ēdienu gatavošana, galda kultūra. Tā nu trīs lauku skolās Latvijā, Zviedrijā un Vācijā, kuras apvienojušās starptautiskā projektā, pamatskolu vecāko klašu skolēni krāj savas tautas tradicionālo ēdienu receptes, lai no tām taptu pavārgrāmatas.

Skujenes pamatskolas direktore Anda Lukstiņa stāsta, ka izdevumi būs atšķirīgi, piemēram, Skujenes pavārgrāmata būs latviešu un angļu valodā. Tā lasītājiem vēstīs par latviešu, vācu un zviedru ēdieniem.

Aukstā februāra dienā Skujenes pamatskolas mājturības kabinetā un ēdamzālē valdīja omulīga atmosfēra. Beidzot bija pienācis brīdis, kad pie plīts un virtuves galda kopīgi strādāja latviešu un vācu jaunieši. Skujenieši – meitenes un puiši grieza produktus rasolam, mizoja kartupeļus un tina gaļu irbītēm. Uz blakus galda rindojās saldā ēdiena trauciņi ar maizes zupu. ”Man patīk gatavot ēst. Es to bieži daru arī mājās,” nepārtraucot darba procesu, pastāstīja Līga Vasiļjeva. Varēja novērot, ka kopīga darbošanās virtuvē pie sirds gāja arī zēniem, un skolotāja Anita Pētersone novērtēja, ka dažam pat ir ķēriens šai smalkajā darbā.

”Neesmu dzirdējusi, ka ārzemēs rasols būtu tā iecienīts, kā pie mums, tāpēc to pieskaitījām latviešu tradicionālajiem ēdieniem. Otrais ēdiens – irbītes pavisam noteikti ir piederīgs mums, jo ir kārtīgs latviešu godu ēdiens,” izvēli pusdienu gatavošanā pamatoja mājturības skolotāja Anita Pētersone.

Ciemos atbraukušie vācu jaunieši – Sāra, Timo un Vanesa tikpat sparīgi grieza produktus kartupeļu salātiem, tapināja karī desiņas un viļāja mīklu ābolkūkai. Jauniešiem palīdzēja skolotāji, kuri iepriekšējā dienā ekskursijā pa Cēsīm pārtikas preču veikalā bija salūkojuši visas nepieciešamās sastāvdaļas pusdienu gatavošanai.

”Mūsu valstīs skolēnu apmācībā mājturībā tomēr ir lielas atšķirības,” secinājusi A.Pētersone. ”Ārzemju braucienā redzēju ļoti moderni aprīkotus mājturības kabinetus. Noskaidroju, ka zēniem un meitenēm kopīgi māca mājas ekonomiku.”

Skolās veidotās pavārgrāmatas lasītājiem stāstīs, kā katrā tautā tradicionālie ēdieni mainās attiecīgi pa gadalaikiem. Projekta plānā nākošā dalībnieku tikšanās nolikta maijā Vācijā, pēc tam oktobrī – Zviedrijā, bet projekta noslēgums iecerēts vēl pēc gada – maija dienās Skujenē.

”Esam maza lauku skola, un mūsu bērniem nav tik lielu iespēju iepazīt pasauli kā pilsētniekiem, tāpēc priecājamies, ka esam atraduši draugu skolas, arī akadēmisko programmu aģentūra atbalstīja mūsu kopīgās ieceres,” sacīja A.Lukstiņa. ”Rudenī draugiem sūtījām bildes no ražas novākšanas, stāstījām, kas aug latviešu dārzā. Vāciešiem bija lieli brīnumi par kartupeļu talkām. Viņi tomēr dzīvo starp divām lielpilsētām un vairāk pazīst urbanizētu vidi. Zviedriem sagādājām pārsteigumu ar to, ka ēdienu gatavošanā daudz izmantojam dilles. Viņiem bija šķitis, ka dilles ir tikai zviedru iecienīts garšaugs.”

Ne tikai caur kulināriju projektu dalībnieki apzinās, ka pasaule var būt maza. Noskaidrojuši, ka visur jaunieši klausās līdzīga stila mūziku. Skolotāji ievērojuši, ka arī jauniešu mode ir līdzīga. Visur modē pazeminātās jostasvietas, bērni skolas solos sēž ar plikām mugurām, par ko pieaugušie sevišķi šausminās ziemas aukstajā laikā.

Februāra tikšanās Skujenē draugiem apliecināja lielas atšķirības laika apstākļos. Lai gan latvieši viesus bija brīdinājuši, ka gaidāms sals, viņi nebija tam ticējuši. Dienā, kad Zviedrijas dienvidos pie jūras bija plus viens grāds, bet Vācijā plus septiņi grādi, Skujenē pie Elkas kalna rīts atnāca ar mīnus 33 grādiem. Viesi fotografējuši termometra stabiņus, lai būtu lietiskie pierādījumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
104

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
40

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
102

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
57

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
200

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi