Esmu liela dzīvnieku mīle, tāpēc neiedomājami šķiet, ka mājās nebūtu neviena dzīvnieka. Kaķus nomainīja jūrascūciņas, bet pēc jūrascūciņām pirms deviņiem gadiem mājās ieradās Līgo vakarā dzimusī Siāmas kaķene Pīka. Pirmā doma bija kaķeni nosaukt par Līgu, jo dzimusi zīmīgā datumā, tomēr pēc dienas, kuru knapi divas nedēļas vecā siāmiete pavadīja jaunajās mājās, vārds Pīka šķita vispiemērotākais. Kāpēc? Tāpēc ka kaķene, būdama maziņa, izskatījās kā rotaļlieta, kurai pieskaroties, tā iepīkstas. Ir pagājuši teju deviņi gadi, bet ņaudēšana turpinās. Tagad neierasti šķiet, ja kaķene neieņaudas, tad prātā uzreiz rodas doma, vai ar kaķi viss kārtībā, vai nav slims. Tomēr pēc brīža Pīka atkal ieņaudas.
Nesen, skatoties kādu televīzijas raidījumu par dzīvniekiem, uzzināju, ka Siāmas kaķi ir “pļāpīgākie” savas sugas pārstāvji. Tam pilnībā varu piekrist, jo iepriekšējie kaķi ieņaudējās tikai tad, kad ēdiena trauciņš bija tukšs vai radās vēlme doties ārā, savukārt siāmiete Pīka ieņaudas, kad nesaņem, pēc viņas domām, pienācīgu uzmanību, vakaros, kad laiks doties pie miera, un arī tad, kad pa radio skan kāda sērīga dziesma. Siāmas kaķis būs piemērots ikvienam, kuram netīk klusums.
Deviņi gadi kaķim ir cienījams vecums, šķiet, kaķenei vajadzētu būt īstam miera iemiesojumam, tomēr pastrādātie nedarbi ikvienam atgādina, ka vecumam nav nozīmes. Kaķene joprojām mīl bēgt prom no mājām, lai vairākas stundas pavadītu brīvībā, turklāt, nevis iepazīstot jaunas teritorijas, bet sēžot zem automašīnām un krūmos. Ēdienu uz galda labāk neatstāt, arī tad ne, ja tie ir tikai cepumi, rozīnes un šokolāde. Jā, saldumus viņa ir ļoti iemīļojusi. Tik ļoti, ka dažreiz atsakās no dārga gaļas gabaliņa. Neskatoties uz to, ka Pīku varētu nodēvēt par dāmu cienījamos gados, tas neliedz viņai ik pa reizei pavicināt ķepas pret kaimiņu kaķiem, kuri nelūgti ieskatās pa dzīvokļa durvīm. Skaļāk uzšņākt, lai saprot, ka šajā dzīvoklī vēl vienam kaķim vietas nav. Arī tad, ja dzīvoklī ierodas kāds negaidīts ciemiņš, kaķene uzmet kūkumu un aizslēpjas aiz kāda stūra, lai neviens viņu netramdītu. Pēc šādiem atgadījumiem saimniekiem nākas kaķenei atvainoties, to samīļot un uzcienāt ar kādu kārumu.
Taču Pīka arī ir īsta sabiedrības dvēsele, jo ar savām jūras zilajām acīm un gludo spalvu apbur ikvienu, tomēr rokās dodas tikai retajam. Kaķene ātri saprot, kuram nepatīk un kurš stundām ilgi viņu varētu bužināt. Siāmietei ļoti patīk cilvēki, kuri izrāda mīlestību pret viņu, tāpēc atpakaļ dod tikpat. Ar mitro deguntiņu viņa piebaksta pie rokas, it kā sakot – paglaudi mani. Ja šis mājiens tiek ignorēts, tad neiztikt bez ņaudēšanas, kas iedarbojas vienmēr. Kaķenei ļoti patīk, ka viņu ņem rokās un klēpī. Tā arī ir viņas mīļākā guļasvieta, atskaitot spilvenus, kuri parasti tiek atņemti saimniecei.
Kaķenei āra dzīve ir ierobežota, jo dzīvojam pilsētas centrā, kur ikdienā mašīnu kustība ir nepārtraukta. Tāpēc dzīvniekam nākas uz pasauli noraudzīties pa otrā stāva logu. Gribējām mācīt kaķeni iet pavadā. Pīkai tika iegādāta siksniņa. Taču nekas nesanāca, siāmiete krita zemē un naidīgi grauza pavadu. Mācījām kaķi vienu reizi, otru, trešo, tad secinājām, ka kaķenei tas nepatīk. Tomēr kādu dienu, kad bija skaists laiks, nolēmu, ka Pīka jāizved ārā. Ar piepūli sakārtojusi siksniņu, kaķi paņēmusi rokās, devos pagalmā. Nolikusi viņu zemē, piedzīvoju izbrīna mirkli, jo Pīka pavadā eleganti pārvietojās. Tagad ik dienu, kad pietiek laika kaķeni izvest ārā, dodamies pagalma izpētē. Daudzi draugi smej, ka nu kaķi var ņemt līdzi gan garās pastaigās, gan piknikos.
Komentāri