Latvijas skolām, kas pievienojušās UNESCO Asociēto skolu projektam, dalība paredz norises skolā, kas reizē vērtējamas kā starptautiskas. Šajā projektā ir iesaistījušās skolas no 180 pasaules valstīm, arī no Latvijas. Šajās mācību iestādēs izstrādā, izvērtē un skolēnu vidū izplata labās prakses piemērus ilgtspējīgai planētas Zeme attīstībai. Skolās jaunajai paaudzei popularizē, kā mācīties zināt, mācīties darīt un kā mācīties dzīvot visiem kopā uz Zemes.
* Kristofers Poikāns un Mārcis Bērziņš. Foto: NO ALBUMA
Šogad mācību gada pirmajā mēnesī vairāk nekā simts valstu skolās notika izglītības akcija “Pasaules lielākā mācību stunda”. Tajā piedalījās arī Latvijas skolas, stundās un ārpus tām pievēršoties tēmām par nozīmīgiem globāliem jautājumiem. “Pasaules lielākās mācību stundas” norises kartē bija redzams, ka Vidzemē savu līdzdalību īpašās stundas veidošanā atzīmējusi arī Skujenes pamatskola un Drabešu internātpamatskola.
Tas, kā astoņu līdz 14 gadu veci skolēni iesaistījās “Pasaules lielākajā stundā”, aizdomājās par tādām tēmām kā vides aizsardzība, pilsētvide, nabadzības novēršana vai miera saglabāšana, nekur nepazudīs. Skolotāji apkopo bērnu idejas, stundas norisi, un šos materiālus saņems UNESCO Latvijas komiteja.
Skujenes pamatskolas skolotāja Valda Miķelsone stāsta par stundu: “Ar jaunāko klašu skolēniem pārrunājām trakas lietas par dabu, jautājot, vai bērni par to aizdomājas. Ar vecāko klašu skolēniem varējām pārrunāt trakas lietas par atkritumu kalnu rašanos un atkritumu pārstrādi, jo nesen vides izglītības stundā bijām devušies uz atkritumu savākšanas poligonu Daibē. Ar vecāko klašu skolēniem runājām par trakām lietām saistībā ar klimata pārmaiņām, un lauku bērniem, kuri dzīvo tīrā vidē, to bija grūtāk izprast, bet trakas lietas par gaisa piesārņošanu un trakas lietas par neveselīgiem ēšanas paradumiem gan varējām pārspriest.
Vecāko klašu bērni izveidoja bultas, uzrakstot, kas negatīvi iespaido zemeslodi, un trāpīja tai. Tur bija rakstīts – mežu izciršana, neatjaunojamo resursu izšķiešana. Skolēni zīmēja un izgrieza no papīra arī savu plaukstu apveidu un tajā ierakstīja, kā katrs var glābt zemeslodi.
“Pēc tam, kad bijām secinājuši – mūsu planēta ir trausla kā ola, katrs bērns saņēma īstu olu. Visiem līdzi bija paņemts iesaiņojamais materiāls un kaste. Sekoja uzdevums olu iepakot kastē tik saudzīgi, lai ola nesaplīstu, kasti metot no otrā stāva loga,” par stundas aizraujošāko atrakciju stāsta Valda Miķelsone. “Kad kastes lejā tika atrastas un olas izsaiņotas, katrs bērns redzēja, vai viņš savu mazo planētu ir pratis pasaudzēt vai tā aizgājusi bojā. Pārsvarā bija pasaudzētās.”
Komentāri