Krasās temperatūras svārstības, kas Latvijā vērojamas šajā vasarā, augļu dārzos un dārzeņu stādījumos kavē augšanu, paātrina augu novecošanos un veicina intensīvākus kaitēkļu uzbrukumus, atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti. “Temperatūras svārstības šogad bijušas ļoti krasas, tās mērāmas pat vairākos desmitos grādu, kas ietekmē kā mērenā klimata dārzeņus, piemēram, kāpostus, burkānus, sīpolus un sarkanās bietes, tā siltumu mīlošās kultūras – gurķus, kabačus, ķirbjus. Laika apstākļi veicinājuši arī miltrasas un kaitēkļu attīstību,” norāda LLKC eksperts Māris Narvils.
Pēc karstuma viļņa jūnija sākumā daudzviet Latvijā bija vērojamas netipiski vēlas salnas, kuras gan ievērojamu postu nenodarīja, – dažādas kultūras cieta vietās, kurās pēc ilggadējiem novērojumiem salnas ir sagaidāmas. Tomēr vislielāko ietekmi uz augu valsti atstāja ilgstošais sausums, jo veģetācija atsākās jau martā un līdz jūnija vidum nokrišņu bijis ļoti maz.
M.Narvils atzinis, situāciju nedaudz uzlaboja jūnija trešās nedēļas ciklonu atnestie nokrišņi, tomēr augsnes virskārta saglabājās sausa. Tā tiek traucēta ne tikai augu barības elementu uzņemšana un barošanās, bet arī sadīgšana, sakņu sistēmas attīstība.
Lai mazinātu sausuma ietekmi, agronoms iesaka nepieļaut nezāļu attīstību, jo kultūraugiem tās atņem ūdeni un augu barības elementus. Jāplāno intensīva laistīšanas stratēģija, ja tā nav iespējama, jāizmanto mulča, kā dabiskā, tā no sintētiskiem materiāliem gatavotā. Var izmantot seklu rindstarpu rušināšanu, nepieļaujot plaisu veidošanos zemē.
Tāpat regulāri jāseko kaitēkļu izplatībai dārzā. Ja to ir ļoti daudz, nekavējoties jālieto augu aizsardzības līdzekļi, ievērojot norādītās devas, darba šķīduma koncentrāciju un nogaidīšanas laiku.
“Pārdzīvot stresa situācijas augiem palīdzēs arī mēslojumi, kas satur ne tikai slāpekli, fosforu, kāliju un mikroelementus, bet arī bioloģiski aktīvās vielas – fitohormonus, auksīnus, giberelīnus. Parasti tajos tiek izmantotas jūras zāles, kūdras humīnvielas, dažkārt arī brūnogles, raugs un citas organiskās substances,” rezumēja LLKC agronoms.
Komentāri