Ja pedagogs par to pašu darba apjomu tajā pašā kvalitātē saņems mazāk, radīsies neapmierinātība nevis pret valdību, bet gan lielajām skolām pret mazajām skolām, aģentūrai LETA pauda Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa (RA).
Sausiņa atklāja, ka patiesībā, runājot arī par mazajām skolām, līdz galam nav pārliecības, ka situācija tur uzlabosies.
Šobrīd konkrētajā modelī ir daudz nezināmo un, no Siguldas novada pašvaldības skatoties, ir arī daudzi riski. Pašvaldībai nav pārliecības, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis konkrēto izglītības iestāžu pedagogu finansiālo stāvokli attiecībā pret slodzi uzlabos. Tas, kas pedagogiem ir svarīgi, – lai nepasliktinātos lielo skolu pedagogu situācija.
“Siguldas novada pašvaldība līdz šim izmantoja sistēmu – lai mazās skolas varētu realizēt mācību plānu, tika pārdalīta mērķdotācija. Pašvaldība patiesībā jau šobrīd ir pasliktinājusi lielo skolu stāvokli, jo ir radīti iekšējie noteikumi, kādā veidā tiek sadalīta mērķdotācija, lai finansējuma pietiek arī mazajām skolām,” uzskata Sausiņa.
“Mums nav pārliecības, ka pašvaldībā kaut vienā no skolām dzīve būs labāka. No pašvaldības viedokļa skatoties, ir risks, ka jaunajā finansēšanas modelī netiks finansēta pagarinātā dienas grupa un sociālais pedagogs, kas, viennozīmīgi, ir ļoti svarīgi skolās. Pastāv risks, ka tas turpmāk tiks uzlikts uz pašvaldības pleciem kā sociālais pakalpojums. Rodas jautājums – tas ir vai nav godīgi, tas ir vai nav pareizi?” neziņā ir priekšsēdētāja vietniece.
Tas, par ko viņai arī nav informācijas un pilnīgas pārliecības – kas notiek ar interešu izglītības finansēšanu. Līdz šim pie tā interešu izglītības apjoma, kas ir Siguldas novadā, daļu finansējām no mērķdotācijas, kas ir tieši tam paredzēta, bet daļu no tā sauktās pedagogu/skolu mērķdotācijas. Vai nākotnē šo principu varēs saglabāt vai, ja pašvaldība interešu izglītību gribēs saglabāt tādā pašā apjomā un kvalitātē, tas būs jālīdzfinansē no pašvaldības budžeta?
“Grūti pateikt, vai skolotāji izmaiņu dēļ ies prom no skolām. Iespējams, kāds no labajiem pedagogiem aizies. Daudzi pedagogi jau gan strādā pārliecības dēļ, viņiem patīk būt skolotājam un viņi negrib darīt citu darbu. Pedagogi ir ļoti pacietīgi. Bet, ja cilvēkam par līdzvērtīgu darbu atalgojums samazināsies, arī motivācija samazināsies, jo cilvēks jutīsies par kaut ko nosodīts. Ja sabiedrība un ekonomiskā situācija attīstās, nav pamata cilvēkam, ja vien viņš nav izdarījis ko sliktu, pasliktināt stāvokli. Ja būs situācija, ka atalgojumu pazeminās, pašvaldībā būs vājāk motivēti pedagogi,” nobeigumā piebilda Sausiņa.
Kā ziņots, ja modelis tiks ieviests esošajā redakcijā, tad 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu, aprēķināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Salīdzinot ar pašreizējo modeli “Nauda seko skolēnam”, no 651 vispārējās izglītības skolas algu apjoma samazinājumu izjustu 370 skolu pedagogi.
Arodbiedrības aprēķini liecina, ka skolotāju algas vidēji varētu sarukt no pavisam nelielas summas – 0,80 eiro – līdz pat 354 eiro. Lielākos zaudējumus varētu piedzīvot Cēsu pašvaldības skolu skolotāji, kuru zaudējumu amplitūda svārstās no 17 līdz minētajiem 354 eiro.
Raugoties uz to, cik daudzas pašvaldības potenciāli varētu iegūt no jaunā modeļa ieviešanas, LIZDA secināja, ka 46 pašvaldībās visas skolas saskarsies ar skolotāju vidējās algas par likmi samazinājumu, savukārt tikai astoņās pašvaldībās visu skolu skolotāju vidējās algas par likmi palielināsies. Modelis labvēlīgu situāciju varētu radīt Alsungas un Durbes novadu, kā arī Jelgavas pilsētas, Jēkabpils, Lubānas novada, Pāvilostas novada, Rucavas novada un Rundāles novada skolotājiem.
Savukārt, pēc LIZDA aprēķiniem, modeļa ieviešanas dēļ vidējās algas par likmi visās skolās samazināsies Aizkraukles, Aizputes, Amatas, Auces, Ādažu, Babītes, Baldones, Baltinavas, Beverīnas, Carnikavas, Cesvaines, Cēsu, Ciblas, Iecavas, Ikšķiles, Jaunpils, Krimuldas, Lielvārdes, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Olaines, Pārgaujas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Rojas, Ropažu, Rugāju, Rūjienas, Salacgrīvas, Salas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Skrīveru, Skrundas, Stopiņu, Strenču, Tērvetes, Ventspils, Viļānu un Zilupes novados.
Izskatot modeļa ietekmi uz visu pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu skolotāju algām, LIZDA secināja, ka ir pašvaldības, kurās zaudē visu pašvaldībā esošo skolu skolotāji.
Raugoties uz pašvaldībām, kuru skolu skolotāji varētu iegūt, LIZDA aprēķināja, ka skolotāju ieguvumi varētu sasniegt no 0,80 eiro līdz 374 eiro. Lielākie ieguvēji būtu Rīgas pašvaldības skolu skolotāji.
Ieguvēju vidū būtu vairums Rīgas skolu. No 99 izglītības iestāžu skolotājiem ieguvēji būs skolotāji 64 skolās.
LIZDA aprēķinos nav iekļauti skolu direktori, viņu vietnieki, kā arī atbalsta personāls. Tāpat nav iekļautas arī speciālās izglītības iestādes, kā arī vakara maiņu skolas.
Komentāri