Cēsniece Ilze Zicāne, neskatoties uz to, ka Latvijas Kultūras akadēmijā mācās vēl tikai 2. kursā, ikdienā ir cieši saistīta ar Cēsīm. No studijām brīvajās dienās meitene strādā Cēsu televīzijā jeb TV Vidzeme. Pati viņa atzīst, ka Rīgā viņa nejūtas kā mājās. Gluži otrādi, viņa tikai Cēsīs jūtas labi. Kā mājās.
“Izkāpjot Cēsīs autoostā, sajūtos kā mājās. Tad varu atļauties būt es. Te nav tāda presinga, kāds ir Rīgā. Studentu dzīve? Esmu diezgan apzinīga, man studentu dzīve vairāk saistās ar mācīšanos un grāmatu lasīšanu,” saka Ilze.
Jautāta par darbu, meitene atzīst, ka nekad skolas laikos nebija domājusi savu izglītību saistīt ar žurnālistiku. Vienmēr viņai tuvāk bijis ko uzrakstīt, ne iet publikas priekšā un runāt. Taču ir sanācis tā, ka Cēsu televīzijā Ilze vada rīta raidījumu un pati arī veido ziņu sižetus.
“Protams, mēs nevaram sevi salīdzināt ar lielajām televīzijām, taču ir jauki, ka pilsētai ir sava televīzija un ka cilvēki interesējas arī par to, kas notiek aiz viņu mājas sētas. Jāatzīst, ka cilvēku attieksme ir visnotaļ pozitīva. Taču nereti gadās, ka cēsnieki, ieraugot uz ielas kameru un mani ar mikrofonu rokā, laižas prom. Taču ir arī ļoti atsaucīgi un drosmīgi cilvēki,” atzīst žurnāliste un turpina: “Dažbrīd liekas, ka patiešām pie mums nekas nenotiek, bet tad izeju ielās. Ja meklē, vienmēr var ko atrast. Un atrodam. Bez tam Cēsīs notiek ļoti daudz kultūras pasākumu – izstādes, koncerti. Mums pašiem ir arī savs amatieru teātris,” situāciju vērtē televīzijas seja.
Jautāta, kādu perspektīvu Ilze saskata televīzijai mazā pilsētā, viņa pārliecinoši atbild, ka ar to viss ir kārtībā, tādai ir jābūt.
“Protams, ne katra pilsēta var savus iedzīvotājus informēt ar radio, avīzes un televīzijas starpniecību. Ziņas jau jebkurās citās televīzijās un ziņu pārraidēs ir apmēram vienādas, bet mēs cēsniekus informējam par savām aktualitātēm. Domāju, ka daudziem ir interesanti paskatīties un uzzināt, kas mums pašiem apkārt notiek,” stāsta Ilze un neslēpj, ka TV Vidzeme ir izveidojies arī savs skatītāju loks.
“Ir tādi, kuri zvana, saka atzinīgus vārdus. Ir tādi, kuri kritizē, bet mēs uzklausām jebkuru kritiku,” saka Ilze un atceras, ka pirmo iziešanu kameras priekšā gan atceras nelabprāt.
“Sākumā bija traki. Ņemot vērā vēl to, ka nekad iepriekš kameras priekšā nebiju stāvējusi. Skolā biju ļoti neaktīva, nepiedalījos nekādos pasākumos. Pirmo raidījumu atcerēties ir diezgan briesmīgi. Biju pārbijusies tā, ka teju parunāt spēju. Domāju, piecelšos un iešu ārā. Tagad esmu apradusi ar savu darbu un situāciju būt kameras priekšā. Darbs prasa savākties. Vienmēr jābūt formā. Bez tam pirms raidījuma ir jāprot atslēgties no visām ikdienas problēmām un pilnībā sevi veltīt darbam. Tas man pārsvarā arī veiksmīgi izdodas,” vērtē Ilze un piebilst, ka nekas prātīgs nevar sanākt, ja darbā neieliek sevi visu. Bez tam vēl joprojām viņai gadoties kādreiz ekstremālās situācijās kameras priekšā apjukt.
Ilze sarunas laikā atklāj, ka labprāt skatās citas ziņu pārraides un mēģina īpašu uzmanību pievērst tam, kā žurnālisti katrs veido savu sižetu, kā pasniedz informāciju skatītājiem.
“Ar lielu interesi skatos, kā tiek taisīti sižeti. Neteikšu, ka ļoti kaut ko no tā mācos, bet cītīgi tam sekoju līdzi. Patīk saprast, kā kāds sižets ir taisīts, kā veidots,” domās dalās Cēsu televīzijas žurnāliste un rīta raidījuma vadītāja.
Jautāta par nākotni, Ilze atklāj, ka gribētu veidot savu raidījumus par kultūru. Viņa vēlētos, lai skatītāji ar sajūsmu to skatās un atzinīgi novērtē. Lai cēsnieki iesaka sižetus, lai paši iesaistās, komunicē ar savu televīziju.
“Vienmēr var vēlēties lielāku atsaucību, bet ir jau labi. Domājot par sevi, loģiska secība tam, ko es daru, pēc gadiem varētu būt kāda no lielajām televīzijām, bet pagaidām konkrētu plānu man nav. Bez tam es sliecos uz palikšanu savā pilsētā,” saka cēsniece Ilze.
Komentāri