Cēsu novada pašvaldība vēsturiskajā Cēsu rajonā ir pirmā, kura lēmusi lauku pamatskolas statusu mainīt, pārveidojot mācību iestādi par sešgadīgu skolu. No 14 deputātiem, kas ceturtdien piedalījās Cēsu novada domes sēdē, visi nobalsoja par Līvu pamatskolas pārveidošanu par sākumskolu. Lemšanā klāt nebija deputāta Aleksandra Bimbiruļa. Lēmums uzliek par pienākumu mācību iestādes reorganizāciju paveikt līdz 2017. gada 31. augustam, lai, sākot 2017./2018. mācību gadu, tā jau darbotos kā Līvu sākumskola līdz 6. klasei.
Lēmums Cēsu novadā izstrādāts, pamatojoties uz Izglītības attīstības pamatnostādnēm valstī laika posmam līdz 2020. gadam. Gatavojoties lēmuma pieņemšanai, Cēsu novada dome 30. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtīja pieprasījumu reorganizējamai skolai piešķirt speciālu finansējumu. To izmantotu izglītības iestādes mācību vides modernizēšanai.
Lai gan notikusi virkne sarunu par risinājumiem Līvu pamatskolas nākotnē, novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Tālis Jaunzemis pašvaldības plānu vēlreiz pamatoja domes sēdē, sakot, ka valsts rosina laukos veidot tieši sākumskolas, lai tās būtu tuvāk skolēnu mājām, un piebilda, ka tieši tas ierakstīts Cēsu novada izglītības stratēģijā, tāpat kā uzdevums izglītības iestādēs uzlabot mācību vidi, tajā skaitā Līvu pamatskolā. T. Jaunzemis skaidroja deputātu nodomus: “Pati skola ir samērā netālu no Cēsīm. Tas nozīmē, ka 7. – 9. klašu skolēniem varēs nodrošināt nokļūšanu uz mācībām Cēsīs vai skolā Rāmuļos. Savukārt Līvu sākumskola varēs pretendēt uz Eiropas Savienības projektu līdzekļiem, kas paredzēti reorganizētajām mācību iestādēm.”
Lēmuma sagatavošanas laikā paplašināta Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputātu sēde noturēta Līvu pamatskolā. Pedagogi par gaidāmajām pārmaiņām skolas jurisdikcijā izteikuši savus apsvērumus, tajā skaitā kritiskus. “Taču tie nebija pārsvarā,” domes sēdē deputātiem sacīja Tālis Jaunzemis. Komiteja, iepazinusies arī ar Līvu pamatskolas ēkas slikto tehnisko stāvokli, tās pašas dienas vakarā nākamā sēdē Cēsīs pieņēmusi galīgo lēmumu – virzīt izskatīšanai domē jautājumu par skolas reorganizāciju. To pieņemot, pašvaldība reizē apņēmusies panākt, ka Izglītības un zinātnes ministrija Līvu pamatskolu iekļauj to reorganizēto skolu skaitā, kurām mācību vides uzlabošanai pienāksies Eiropas Savienības līdzekļi.
Domes sēdē Tālis Jaunzemis, skolas direktorei Antrai Gabranovai klātesot, sacīja: “Vēlos izteikt pateicību Līvu pamatskolai par līdzšinējo kvalitatīvo darbu un ieguldījumu Cēsu novada izglītības sistēmā. Aicinu skolotājus aktīvi iesaistīties pašvaldības lēmuma īstenošanā, lai taptu moderna sākumskola, kurā par vienu vairāk papildinātas pirmsskolas grupas.” Deputāts izteica cerību, ka skolas kolektīvs strādās, lai pēc iespējas labāk īstenotu iecerēto pedagoģijas korekcijas programmu 4. – 6. klasēs, kas nepieciešama Cēsīm.
Lai gan deputāti, stāstot par iecerēto reorganizāciju, paredz piepilsētas mācību iestādes tālāku darbību, tikai citādā veidolā, šim stāstam laimīgu iznākumu īsti nesaredz Līvu pamatskolas direktores vietnieks Uģis Barons. Viņš ir opozīcijā un saka: “Mazākie skolas bērni uz mācībām brauc kopā ar lielākajiem bērniem. Ja lielāko skolā nebūs, arī mazos šeit nevedīs, viņi dosies mācīties citur. Līdz ar skolas reorganizāciju pazudīs viena no veiksmīgi īstenotajām programmām – pedagoģiskā korekcija.” Tā garantējusi, ka pusaudži noturas skolā, iegūst pamatizglītību. Pedagogs ir pārliecināts, ka no reorganizācijas cietīs skolotāji, jo samazināsies stundu skaits un dažam pedagogam darbs nedēļā būšot tikai pusi dienas. “Tāpēc arī uzskatu – šāda reorganizācija pēc gadiem pieciem nozīmēs skolas likvidāciju.” Pedagogs savas šaubas par laimīgu iznākumu pamato arī tā, ka pašvaldībai varbūt ir labi nodomi, bet pagasta sabiedrība, uzzinājusi par skolas reorganizāciju, visticamāk, pieņems to kā signālu, ka šīs skolas darbībai faktiski tiek likts punkts.
Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova deputātiem sēdē sacīja, ka skolotāju kolektīvs ir saliedēts un labi strādā. Savukārt skolēni parāda labus rezultātus. Taču pats skolas nams un mācību telpas vairs neatbilst mūsdienu prasībām. “Tāpēc lielākā daļa pedagogu uzskata, ka novada domes piedāvātais risinājums ir labākais, lai skolu saglabātu,” tādu nostāju deputātiem pauda A. Gabranova un piebilda, ka nebūtu vēlams, laikam ritot, aizmirst par pedagogu kolektīvam dotajiem solījumiem, tajā skaitā parūpēties, lai pieredzes bagātie pedagogi nepaliek bez darba. Direktore aicināja deputātus veltīt pūles tam, lai sabiedrībai skaidrotu, ka pieņemtais lēmums ir saistīts ar mācību iestādes jaunu ceļu un tāpēc notiek reorganizācija. “Svarīgi, lai cilvēki noticētu gan pašvaldībai, gan mums, skolai, kura šobrīd ir labi novērtēta Latvijas mērogā un ārpus valsts. Vēl labāk būtu, ja skola sajustu garantijas par Eiropas Savienības līdzekļu piešķiršanu, ka tiešām tiks veikta skolas vides sakārtošana.”
Komentāri