Kas gan to noliegs, ka vārdiem ir liela nozīme. Ne velti ir teiciens, ka vārds ir kā putns – palaidīsi, nenoķersi!
Skaisti un labi vārdi iepriecina un rada pozitīvu gaisotni. Ļauni vārdi aizvaino un neļauj rasties labām attiecībām. Taču zināms ir arī tas, ka ne katrs no mums ir labs sarunu biedrs un otra uzklausītājs.
Tiesa, ikdienā bieži gadās, kas uz mēles, tas ārā. Un cik reižu gan nav nācies nožēlot pasacīto… Ir jau gan apgalvojums, ka katrs var kļūt par labu sarunu biedru, ja vingrinās šajā mākslā. Kā teikts “Zelta uzvedības grāmatā” – atšķirība starp muldētāju un sarunu biedru ir šāda – muldētājs runā, lai aizpildītu klusumu, bet laba saruna biedra vārdos ir saturs un jēga. Viņš zina, ko teikt.
Tīši vai netīši sabiedrībā ir iegājušies arī temati, par kuriem nav īsti pieklājīgi runāt. Tā, piemēram, otram nekad īsti nemēdz jautāt par naudu. Cik tu pelni? Arī savas un citu slimības apspriešana neparādīs labās manieres. Nemēdz jautāt sievietēm gadus vai uzdot jautājumus – Kāpēc tu neesi precējusies? Kāpēc jums nav bērnu? Kāds ir tavs augums un svars?
Saka, ka runātājus varot iedalīt arī taisnības teicējos un joku plēsējos. Taisnības teicējs nekautrēsies satikšanās brīdī izmest frāzi – Tu gan esi vecāka palikusi pa šo laiku! Bet joku plēsējs savukārt visu laiku mēģinās stāstīt jokus, smieklīgas situācijas, lai tik pārējie smietos un visi justos omulīgi. Tiesa, nereti šādi joku plēsēji kompānijās ir laipni gaidīti, jo tad ir garantija, ka nebūs jāpiedzīvo neveikli klusuma brīži. Lielos, saviesīgos pasākumos tas varbūt arī ir tieši tas, ko varētu vēlēties. Taču mirklī, kad tiešām vēlamies ar kādu izrunāties no sirds, līdzās vēlēsimies cilvēku, kurš patiešām prot uzklausīt otru, diez vai gribēsim plēst jokus.
Labs sarunu biedrs noteikti būs dzirdējis sev veltītu komplimentu par to, ka viņš otru māk uzklausīt. Uzklausīt nepārtraucot, iedziļinoties, atbalstot un varbūt sniedzot kādu noderīgu padomu. Šādi sarunu biedri gan ir retums, jo cilvēka dabā jau vienmēr ir bijis galvenokārt padižoties ar saviem sasniegumiem, notikumiem un pārdzīvoto.
Nekad neturi nevienu aiz pogcauruma vai rokas, lai tie klausītos, ko tu saki; ja cilvēki nevēlas tevi uz-klausīt, tad labāk būtu, ja tu turētu ciet savu muti nevis aizturētu viņus. Lords Česterfīlds. Kas ir labs sarunu biedrs? * Viņš nepļāpā tukšu. Viņš viegli maina tematus. Viņš nav sasaistīts. * Viņš lieki nerunā par jautājumiem, kas klausītājus neinteresē. * Viņa valoda ir nevainojama. (Kas mūsdienās ir retums!) * Viņa runā ir jūtams humors. * Viņš velta savu uzmanību sarunu biedram. Skatās acīs un izrāda ieinteresētību. * Viņš nerunā tikai par sevi. * Viņš nepārtrauc otru, bet gan noklausās otra sakāmo līdz galam un tikai tad pauž savu viedokli. * Viņš sarunā iesaista visus klātesošos, nevis pārmij pieklājības frāzes tikai ar nozīmīgākajām personām. * Viņš prot klausīties.
Komentāri