Cik seni gan ir mūžsenie strīdi par modi, stilu, dzīves uzskatiem, klausāmām un nebūt ne tādām grupām. Jaunieši vienmēr ir centušies atrast sev tuvu stilu un izpaušanās veidu, tikai kādreiz varbūt tas nebija tik uzkrītoši. Mūsdienās lomas ir sadalītas strikti– metālisti, reperi, panki, emo, goti. Un tā varētu turpināt vēl un vēl… Taču, šķiet, nesaprotamākais ir tas, ka dažādu stilu pārstāvji īsti necenšas viens otru saprast, drīzāk nošķirties, jo atšķirīgā ir tik daudz.
Pavasarīgā pastaigā Cēsu Pils parkā sastapu trīs jauniešus – Raiti Dukaļski, Dzintaru Kroni un Līvu Rubeni. Jaunieši baudīja pavasari un atzina, ka ir priecīgi – ziema garām. Tik ļoti ir apnicis tusēt tikai pa dzīvokļiem. Gribas ātrāk sagaidīt siltu laiku, vasaras dažnedažādo pasākumu virkni un vienkārši izbaudīt to, ko dzīve sniedz.
Raitis: – Man pavasaris patīk, jo var jauki pavadīt laiku pilsētas parkos. Te var satikties ar draugiem un vienkārši pasēdēt.
Līva: – Mana vismīļākā vieta ir Pils parkā uz akmens tiltiņa. Te bieži satiekamies ar draugiem. Vasarā notiek jauki pasākumi, piemēram, Imantdienas. Taču domāju, ka pilsētā varētu būt vairāk pasākumu, kur jauniešiem izklaidēties.
Raitis: – Piekrītu. Un domāju, ka apmeklētāju netrūktu. Ir tik daudz jauniešu, kuri labprāt piedalītos pasākumos. Ideāli jau ir, ja tie notiek pilsētā, kurā tu dzīvo, nevis jābrauc uz Saldu, Valku, Madonu vai vēl kur citur. Varētu noorganizēt vēl vienus lielus pilsētas svētkus, kā pērn 800 gadu pasākumu. Tas bija ļoti interesants.
Dzintars: – Parkā var paslēpties no ikdienas pienākumiem.
Raitis: – Ziemā laiku pavadām pie draugiem dzīvokļos. Ir iecienīti draugi un dzīvokļi, kur tiekamies. Bet, protams, visu ziemu ir grūti nosēdēt telpās. Tāpēc gaidām silto laiku.
Līva: – Cēsīs īsti nav tādas vietas, kur jaunieši varētu sanākt kopā. Kādu laiku bija jauniešu māja, bet nekas tur īpašs nenotika. Pat ja būtu viena laba vieta, salaižot tajā dažādas publikas, nekas labs nebūtu.
Raitis: – Tas ir dažādais stils, mūzika un domāšana. Ir svarīgi, lai apkārt būtu līdzīgi domājoši cilvēki. Diez vai kopā ar neandertāliešiem varētu sanākt laba atpūta. Ir nepieciešami savi draugi. Es nevaru tusēt kopā ar reperiem vai vēl ko citu. Es nevarētu sēdēt vienā telpā ar viņiem. Šie cilvēki ir aprobežoti. Viņi nepieņem mūs, un mēs nepieņemam viņus. Taču es nenoliedzu, ka pazīstu normālus cilvēkus, kuri ir arī, piemēram, reperi. Taču, salaižot mūs kopā ar svešiem cilvēkiem, var sanākt kaut kas nelāgs.
Līva: – Šķiet, vecāki jau bērnībā iemāca saviem bērniem, ka tas ir slikti. Iet pa ielu panki, vecāki šausminās un savam bērnam saka: “Tu nekad man tāds nebūsi!” Bet kas tur slikts? Vecāki bērnos cenšas ieaudzināt kaut kādus stereotipus.
Raitis: – Ir svarīgi būt tādam, kāds esi. Man īpaši nerūp, ko par mani domā vai saka citi. Arī uz ielas izteiktas replikas mani vairs nesatrauc. Es sevi rādu tādu, kāds es esmu būtībā. Taču tagad es neievēroju, ka uz manīm skatās, bet principā skatās visi.
Līva: – Man nepatīk, ka cilvēki skatās virsū. Tā ir nepatīkama sajūta.
Raitis: – Man gan patīk, ka mani ievēro un skatās virsū. Es to nenoliegšu!
Dzintars: – Kāpēc man ir tik daudz pīrsingu un auskaru? Man patīk būt tādam, kāds esmu. To es daru sev, un man nerūp, ko par mani saka citi.
Raitis: – Tu varbūt esi Narciss?
Dzintars: – Jā, un es to atzīstu. Dažkārt problēmas ir maniem vecākiem. Viņi izsaka savas vēlmes, kādu mani vēlētos redzēt.
Raitis: – Kopš man palika 18 gadi, vecāki man neko nav uzspieduši vai lieguši. Esmu pieaudzis. Protams, mūziku mājās neklausos tā, lai tā traucētu pārējiem. Patiesībā daudzi cilvēku vērtē pēc ārējā izskata. Domā, ka mēs tik dzeram, dzīvē neko nesasniegsim. Arī veikalā ieejot, mums pievērš pastiprinātu uzmanību. Stereotipi? Saka jau, ka metālisti staigā ar netīriem matiem, pāris mēnešus nemazgātās biksēs un smakojošās zeķēs. Jā, es zinu arī tādus. Taču kopumā tā nav taisnība.
Līva: – Jā, bet šī attieksme diez vai kādreiz mainīsies. Cilvēku uzskati vienmēr ir bijuši tādi, kādi tie ir.
Dzintars: – Es domāju, ka pēc pāris gadiem uzskati un arī pavasaris būs diezgan līdzīgs. Nedomāju, ka es būšu krasi mainījies. Ar Rīgu gan savu nākotni nesaistu.
Līva: – Tikko iedomājos, ka pavasaris ļoti saistās vēl ar pārīšiem, kuri sēž parkos. Ja esi viens, tad sajūties diezgan nožēlojami. Taču pavasarim nav ne vainas.
Raitis: – Viss vēl priekšā. Viss notiks.
Komentāri