Ar bārmeni Māri Dūmiņu tikāmies viņa darba vietā īsi pirms mūsu hokeja izlases trešās spēles, kad vēl cerējām, ka mūsējie gūs uzvaru vismaz spēlē pār itāļiem… Arī Māris teica, ka uzvarēsim. Vēl viņš atzina, ka hokeja čempionāta laiks ir nacionālie svētki un visiem šajā laikā vajadzētu piešķirt brīvdienas.
Māris stāsta, ka hokejam seko līdzi daudzus gadus un hokeja čempionāts esot svētki kā viņam, tā daudziem šīs spēles faniem. “Kad esmu aiz bāra letes, televīzijā raida hokeja spēli un bārā ir sanākuši līdzjutēji, koncentrēties darbam ir grūti. Pats iegrimstu spēlē un teju vai leju alu pāri glāzēm. Patiesībā tik ļoti iegrimstu spēlē, ka īsti neievēroju, kas notiek publikā. Arī līdzjutēji dzīvo līdzi notiekošajam. Tās ir emocijas. Ja mūsējiem gadās neiemest kādu golu, citi pat lien zem galda. Bet īpašas agresijas vai kādas demolēšanas gan nav bijis,” saka Māris un neslēpj, ka pirms spēles visi nāk ar cerībām, ka paveiksies un mūsējie uzvarēs, bet slikta rezultāta gadījumā fani ir apbēdināti. Pēc spēles vēl apspriežas. Kāds varbūt pasūta pa alus kausam, bet daudzi iet uzreiz prom.
Bārmenis saka – ir patīkami, ka fani uz spēlēm sapulcējas vienkop dažādās publiskās vietās. Lai tie būtu bāri, krodziņi vai vēl kādas citas vietas.
“Kompānijā vienmēr ir jautrāk. Tās ir citas emocijas. Visi ir kopā, jūt līdzi, pārdzīvo, bļauj, saķer galvu un priecājas par vienu un to pašu. Īpašu atmosfēru publikā rada arī tas, ja kāds atnāk īpaši gatavojies – ar taurēm, hokeja krekliem vai cepurēm. Dažiem bija taures, bet viens bija atnācis, tā nokrāsojis seju, ka acis redzēt nevarēja. Taču ir jauki, ka ienāk tādi fani. Priecē, ka arī meitenes fano par mūsu hokejistiem,” domās dalās hokeja fans un piebilst, ka viņam visneaizmirstamākā ir jau vēsturē ierakstītā Latvijas – Krievijas spēle.
“Toreiz Latvijas uzvara pār Krieviju bija kaut kas… Tolaik vēl studēju. Kojās savācāmies bariņš un skatījāmies. Beigās visi cēlāmies kājās un kopā himnu dziedājām,” atminas Māris un, domājot par mūsu hokeja nākotni, saka: “Ja kaut kas radikāli nemainīsies hokeja virtuvē, nekas labs nav gaidāms. Ne velti ar katru gadu rādītāji pamazām krītas. Naudas, lai pietiekami augstā līmenī trenētos, nav… Ko labu var gaidīt? Jaunie hokejisti gan ir teicami – Dārziņš, Daugaviņš. Dzirdēju sporta ziņās diskutējam, ka varbūt labi, ja mūsējie šogad izkritīs no A grupas, varēs sākt visu no jauna. Taču man liekas, ja izkritīsim, tad cauri. Ko tad mēs skatīsimies? Par ko fanosim?”
Jautāts par hokeja un alus attiecībām, Māris joko, ka hokejs bez alus ir daiļslidošana.
“Šņabi līdzjutēji nedzer. Izvēlas alu, bet nav bijis tā, ka atnāk un nodzeras. Viss ir normas robežās,” smej Māris un piebilst, ka hokeja spēļu laikā alus tiek iztirgots krietni vairāk nekā citās reizēs.
Komentāri