Par tēmu “Ko gan es darītu, uzjājis Stikla kalnā?” savulaik domājis filozofs Roberts Mūks. Par šo tēmu bija aicināti padomāt arī skolu jaunieši, piedaloties dzejnieka un filozofa R. Mūka jaunrades konkursā. Desmito gadu rīkotajā konkursā piedalījās 400 skolēnu no 70 skolām, tajā skaitā no Cēsu internātpamatskolas – rehabilitācijas centra. Skolēnus pievērsties literatūrai mudinājušas skolotājas Sandra Sietiņa, Lauma Lāce un Mirdza Lībiete.
Arita Mieze no 5. klases “Druvai” raksta, ka sarunas par literatūru turpinājušās arī brauciena laikā uz Latgali, kur Galēnu pamatskolā notika konkursa noslēgums: “Galēnos iebraucām laikus, paguvām ieskatīties R. Mūka muzejā, par to pastāstīja muzeja vadītāja un konkursa rīkotāja skolotāja Marta Binduka.”
No Cēsu skolēniem konkursā atzinības rakstus un dāvanā grāmatas saņēma Jānis Blaus, Jānis Logins un Samanta Oša, Sindija Bierne, Asne Purmale un Arita Mieze, kura konkursam bija iesniegusi vairākus dzejoļus un prozas darbus. ” “Nemaz nav jājāj Stikla kalnā, tepat mājās un skolā var paveikt labus darbiņus,” saka mana skolotāja,” tā konkursa darbu pabeidz Jānis Logins no 3. klases. Samanta Oša no 4. klases visu iedomāto par savu Stikla kalnu pabeidz ar rindiņām: “Ļoti gribu, sirsniņa jūt, dzimtenes Latvijas lepnums būt!”
“Ja rūķītis kādu vakaru atnāktu pie manis, es viņam klusi pačukstētu, ka visvairāk vēlos būt vesels. Cik es būtu laimīgs, ja varētu dzīvot kopā ar tēti un māmiņu, un mazo brālīti. Bet man jāmācās internātskolā, jādzer daudz zāļu, jāiet uz pārbaudi slimnīcā,” tāda ir viena no trim vēlēšanām, par kurām rakstījis Marks Sviklis no 3. klases. Viņš un skolasbiedri Evandželīna Bierne, Ako Dāvis Reinis, Luīze Alksnīte, kā arī Hedviga Mieze no R.Mūka konkursa rīkotājiem saņēma pateicības un dāvanā grāmatas.
Komentāri