Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Teresita no… “Vestsaidas stāsta”

Druva
23:00
18.05.2007
16
8lp Flautiste 1

Par cēsnieci Maiju Vidovsku varētu stāstīt daudz. Par to, ka Maijai ir plašs vēriens, liecina tas, ka viņa ir dziedājusi vairākās mūzikas grupās, rakstījusi dziesmu vārdus un mūziku, piedalījusies mūziklā “Vestsaidas stāsts”. Un bez tā visa šobrīd mācās arī Lietuvas mūzikas teātra akadēmijas džeza nodaļā spēlēt flautu. Viss Maijas dzīvē notiek pa īstam… Un mūzika ir viņas dzīve.

Maija stāsta, ka flauta ir bijis viņas kārotākais mūzikas instruments jau kopš bērnības. Reiz tētis viņu aizvedis uz kādu koncertu, kurā tikusi spēlēta arī flauta. Maijai spožais instruments iepaticies tā, ka viņa uzreiz nolēmusi, ka arī viņa to spēlēs.

“Galvenais arguments tiešām bija tas, ka flauta spīdēja. Jāatzīst gan, sākumā mūzikas skolā man bija lieli pārdzīvojumi, jo neviens uzreiz nedeva spēlēt spīdīgo flautu. Trīs gadus man bija jāspēlē koka flautiņa, un tas bija briesmīgi. Tētis man vēl nesen parādīja nošu lapu, kura visa ir noslacīta ar asarām,” stāsta Maija un atklāj, ka tikai pagājušajā gadā tikusi pie sava sapņu instrumenta – sudraba flautas, par kuru biju sapņojusi kopš bērnības.

Par lielu pavērsiena punktu savā dzīvē Maija uzskata arī lēmumu doties studēt uz Lietuvu.

“Kad braucu uz Lietuvu, nezināju nevienu vārdu lietuviski. Taču atceros, ka jau pirmajā lekcijā kaut ko skribelēju līdzi. Tā bija interesanta pieredze, bet bija arī lūzuma brīdis, kad likās – visa ir par daudz. Man jau pirmajā gadā lietuviski bija jā-klausās pedagoģijas un psiholoģijas lekcijas. Nebija tā, ka es aizbraucu un kāds ar mani gribēja auklēties. Iemeta ūdenī un bija jāiemācās peldēt. Taču tā laikam ir, ka dzīvē cenšos būt atvērta pārmaiņām un neturēt sevi rāmjos. Viss labais, ko dzīvē esmu sasniegusi, ir tikai tādēļ, ka vienmēr esmu pateikusi “jā” kaut kādā kreizī variantā,” jokodama saka Maija un turpina: “Studenti Lietuvā neatšķiras ne ar ko no mūsu jauniešiem. Varētu pat teikt, ka Lietuvā cilvēki ir daudz atvērtāki un vienkāršāki. Pie mums nedaudz vairāk ir jūtama skaudība,” domās dalās Maija.

Jautāta par pagājušā rudens grandiozo mūziklu “Vestsaidas stāsts”, kurā Maija kopā ar Ditu Lūriņu atveidoja Teresitas lomu, viņa saka: “Pieteicos konkursam, kurā meklēja dziedātājus šim mūziklam. Domāju, kāpēc gan ne? Un izdevās! Taču man tas nozīmēja sešu mēnešu intensīvu darbu. Mēģinājumi dažkārt ilga pat 12 stundas dienā. Tas bija nopietns darbs un nekas vēl nav beidzies.”

Kā interesantu pieredzi savā dzīvē Maija min arī laiku, kad dziedājusi grupā “Sirēnas”. Viņai un vēl trim meitenēm tolaik bija tikai sešpadsmit gadi.

“Mūsu grupai iznāca pat albums un gadu braukājām nelielā koncerttūrē pa lielākām un mazākām Latvijas pilsētām. Taču tā manā dzīvē bija skarba pieredze. Bijām mazas, naivas meitenītes un īsti neko vēl nesapratām no lielajām lietām. Mūs ļoti iegāza arī tas, ka Latvijā tajā laikā mūzikas dzīvē nebija labu menedžeru. Mēs ļoti daudz darījām pašas. Albumā bija 12 dziesmas, no kurām desmit bija manas. Ieguldījām daudz darba, strādājām melnām mutēm, bet to, ko saņēmām pretim… Tas nebija tas. Viss beidzās ar to, ka jau 17 gados mani vairs nevilināja ne skatuves dzīve, ne lietas, kas saistās ar slavu un panākumiem. “Sirēnām” viss beidzās laikā, kad viss varēja tieši sākties,” stāsta Maija un piebilst, ka vēlāk sākusi dziedāt rokgrupā “TC Fox”, ar kuru piedalījās arī pirmajā Cēsu rokfestivālā.

Sarunas laikā Maija atzīst, ka dzīvē centusies neapstāties pie sasniegtā. Vienmēr izvirzījusi jaunus mērķus un ieceres.

“Vēlos nākotnē taisīt savu mūziku. Mācos pati arī producēt. Negribu būt atkarīga no citiem. Esmu saskaitījusi, ka man bijuši deviņi producenti, bet neviens tāds, ar kuru varētu strādāt kopā. Visu iegūto pieredzi vēlos ieguldīt savā mūzikā un atrast cilvēkus, ar kuriem kopā to visu īstenot. Esmu jau līdz šim mēģinājusi veidot dažādus kolektīvus, bet vienmēr kaut kas līdz galam nenostrādā. Ir jābūt vienotai komandai, un tādu atrast nav viegli,” saka Maija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
31

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi