Diskusijā par mūžseno tēmu piedalījās trīs autovadītāji – Lilita Katiņa, Guntars Batņa un Sandis Kārkliņš, kuriem bija savs skatījums par šo apgalvojumu. Vīrieši vairāk sliecās domāt, ka tas tā arī ir, savukārt sieviete aizstāvēja savas pozīcijas.
Lilita Katiņa: – Tās ir muļķības! Iespējams, vīriešiem šāds iespaids radies tādēļ, ka sievietes nemāk remontēt un apkopt automašīnas. Piemēram, riteni apmainīt.
Guntars Batņa: – Rezerves riteni! Nu te jau sākas!
Lilita: – Sievietēm visu laiku pārmet. Bet kā paši vīrieši brauc? Cigarete zobos…
Guntars: – Vai tad sievietes ne-smēķē? Bet vispār sievietes brauc pārlieku lēni. Iespējams, vēlas sev pievērst uzmanību vai redzēt, kas veikalu skatlogos atrodas. Taču jau pa gabalu jaušams, ka pie stūres sēž sieviete. Kaut gan pensionāri pie stūres ir līdzvērtīgi. Ja sievietes brauc, apģērbušās biksēs, viss ir kārtībā, bet brunčos jau nevar kārtīgi pabraukt. Te neērti jūtas, tad vēl kas… Tad augstpapēžu kurpe ieduras paklājā. Kamēr izvelk laukā papēdi… (smejas).
Lilita: – Esmu braukusi augstpapēžu kurpēs. Nekas tur neduras!
Guntars: – Saņēmuši autovadītāja tiesības, jaunieši uzreiz grib skriet kā traki. Mūsdienās ir gan arī ideālas automašīnas. Kādreiz, lai brauktu ar žiguļiem un zaporožeciem, tiešām bija jābūt profesionāļiem.
Lilita: – Ātrums automašīnām tagad arī ir liels.
Guntars: – Kā? Tāpat 90 kā braucām, tā braucam. Nekas nav mainījies (smejas).
Lilita: – Jā, jā, braucam… Patiesībā jaunieši uzreiz pēc tiesību iegūšanas vēl nav gatavi vadīt automašīnu. It kā māk, bet vajadzīga pieredze. Taču viņiem klāt vēl lielība. Aizstāvot sievietes, varu teikt, ka pati zinu sievieti, kura ļoti labi vada automašīnu. Ne sliktāk par vīriešiem.
Guntars: – Nu, autobraucējas jau ir atšķirīgas. Tiesa.
Lilita: – To, kā sieviete vada auto, var redzēt jau pēc tā, kā viņa sēž automašīnai pie stūres. Kura ieķeras stūrē, kura vēl ko…
Guntars: – Jā, sieviete iekāpj automašīnā un spoguļus noregulē pēc tā, lai sevi tajā redzētu, ne ceļu…
Lilita: – Braukšana tomēr ir talants. Kāds varbūt visu mūžu neiemācīsies kārtīgi braukt. Ne jau katram tas ir dots. Vēl nesen uznāca dusmas uz sievieti, kura bija pie stūres, bet nestāstīšu, lai nenoliktu sievietes (smejas).
Guntars: -Senāk likām profesionāļu tiesības, tagad liek amatieru. Tagad divus mēnešus kursos paklausās, pabrauc… Ja ar pirmo reizi eksāmenu nenoliek, tad ar otro, trešo… Tiesības rokā!
Sandis Kārkliņš: -Piekrītu, ka ir atšķirība, kas sēž pie stūres. Patiesībā man pašam nepatīk atrasties automobilī, ja to vada sieviete. Tas gan neattiecas uz visām. Piekrītu, ka sievietes brauks pareizāk, ievēros ceļu satiksmes noteikumus.
Lilita: – Sievietes brauc uzmanīgāk. Pirms krustojuma viņas apstāsies un padomās.
Sandis: – Jā, tāpēc Rīgā sievietes ik uz soļa sataisa nepatikšanas, ka tik ilgi domā. Patiesībā sievietes nebrauc tik brīvi kā vīrieši.
Guntars: – Kas vairāk ievēro autovadītāju kultūru? Burzmā vienmēr vīrietis palaidīs sievieti, bet ne otrādi.
Lilita: -Kā tad!? Es, manuprāt, Rīgā ilgi un dikti varētu gaidīt, līdz kāds dos man ceļu. Pabrauks un vēl nolamās.
Guntars: – Tas varbūt tāpēc, ka viņi nepamana, ka auto vada sieviete. Varbūt tev cepure galvā. Parasti jau uz automašīnu numuriem rakstīts vārds – Sandra vai Mārīte.
Sandis:Tik traki jau nav, kā mēs te runājam! Sievietes tomēr brauc līdzvērtīgi vīriešiem. Drīzāk bīstamas ir tās, kuras tiesības liek pēc piecdesmit gadu vecuma. Viņas nekad neiemācīsies normāli vadīt automašīnu. Jāņem vērā, ka auto vadīšanas kultūra ir ļoti atkarīga no stresa un straujā tempa. Nemitīgi kaut kur kavējam, skrienam un nepamanām citus. Tāpēc jau notiek tik daudz avāriju, ka vienmēr kāds cenšas ieekonomēt piecas minūtes…
Guntars: – Nu, ir jau visādi. Tik liela katastrofa varbūt arī tās autovadītājas nav! Gadās jau viss kaut kas arī vīriešiem. Bet sievieti pie stūres var manīt gan. Ir tās sēņotājas… Kaut ko domā, sapņo, varbūt kādu romānu sacer, ko vēlāk mājās pierakstīt…
Komentāri