Par to, cik viegli vai grūti jaunajiem ir iekārtoties dzīvē, esam runājuši daudz. Arī 21 gadu vecā māmiņa Līga Drinka neslēpj, ka jāpārvar ne mazums šķēršļu, lai nostātos uz savām kājām.
“Šobrīd nekur nestrādāju, audzinu dēliņu Arti Danielu. Esmu iestājusies bezdarbniekos un nākotnē domāju arī par atgriešanos darbā. Tādēļ eju autovadītāju kursos, jo uzskatu, ka tas palīdzēs vieglāk atrast darbu. Patiesībā jau ar sabiedrisko transportu pat īsti nav iespējams no Auciema izbraukāt uz pilsētu. Taču prasme vadīt automašīnu ir iespēja arī sev, lai varētu brīvi justies, tikt tur, kur vēlos, un lai nebūtu atkarīga no citiem,” domās dalās Līga un atklāj, ka intervijas dienā viņai bijusi pirmā braukšana.
“Bija traki. Pāris reizes automašīna noslāpa, krustojumos arī nejūtos droši, taču ceru, ka ar laiku kļūšu par labu autovadītāju. Zinu, ka nebūšu no tiem, kuri brauks pa Rīgu, bet tepat pa Cēsīm, Valmieru vai Limbažiem. Domāju, ka jāpaiet zināmam laikam, lai droši justos pie stūres. Protams, esmu dzirdējusi arī pārmetumus sievietēm par nemācēšanu vadīt automašīnu, taču dzīvojam 21. gadsimtā. Diezin vai ir daudz sfēru, kurās sadalām to, ko dara sievietes un ko vīrieši. Esam diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Uz pārdomām mani vedināja arī autovadītāju kultūra. Īpaši, braucot ar mācību automašīnu, nākas pieredzēt ne pārāk patīkamus acu skatus vai uzvedību,” pārdomās dalās jauniete un neslēp, ka viņas sapnis ir iegādāties automašīnu, kas ne-maz nebūs tik viegli izdarāms.
“Kamēr nestrādāju un kamēr nedabūšu labu darbu, par automašīnu nedomāju. Protams, prioritāte ir mazulis un citas lietas, bet ceru, ka reiz tikšu pie savas mašīnas. Nedomāju, ka uzreiz braukšu ar 2007. gada automobili, bet negribētos arī kādu grabažu. Taču līdz tam vēl ir laiks,” saka Līga un piebilst, ka jāpelna vismaz 300 latu mēnesī, lai spētu paņemt kredītu un veikt ikmēneša maksājumus.
“Dzīve tiešām nav viegla. Deputāti tik paaugstina sev algas, bet tauta paliek bešā. Nodokļi, rēķini, inflācija. Jādzīvo, kā spējam. Dēliņam šobrīd ikmēneša pabalsts ir 36 lati. Ko ar to lai iesāk? Pamperiem un pārtikai sanāk,” stāsta jaunā māmiņa un jautāta, par ko viņa vēlētos strādāt, atbild: “Labprāt kādā firmā strādātu par izplatītāju vai menedžeri. Uz Īriju gan braukt nedomāju. Manā situācijā tas nebūtu īpaši pareizi, bet neslēpšu, ka dažkārt pārņem neliela skaudība, zinot, ka tur var nopelnīt krietni vien labāk. Nav jādzīvo par ubaga grašiem. Patiesībā jau vilinājums ir liels, taču žēl, ka mums vispār par šādām lietām ir jārunā un jādomā,” pārdomās dalās Līga.
Komentāri