Vidusskolēni no Cēsīm šoziem devās uz Somiju, lai piedalītos studentu mūzikas festivālā. Tas notika Somijas ziemeļdaļā, Kuopio pilsētā, kas lieluma ziņā atgādina Liepāju. Suri Puhalu koncertzālē bija pats lielākais notikums – apvienotā pūtēju orķestra koncerts. Lai kļūtu par tā dalībnieku, A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas desmit audzēkņi Cēsīs apguva koncerta skaņdarbus. Ierodoties Kuopio pilsētas konservatorijā, jaunajiem mūziķiem vispirms bija jāapliecina spēlētprasme. Koncerta rīkotāji atzina, ka Latvijas jauniešu meistarības līmenis ir tik labs, ka visi saņēma uzaicinājumu iesaistīties festivāla orķestrī.
Koncertbrauciens uz Somiju ir saistāms ar to, ka A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola plāno palielināties, piesaistot arvien vairāk audzēkņu katrā no nodaļām. Skola gatava iet sabiedrībā arī ar vēsti, ka tās absolventiem pavērsies ceļš uz mūzikas studijām ārzemēs, jo mūzikas vidusskola spēj sagatavot audzēkņus augstā līmenī. Lai to apjaustu audzēkņi, skola ne tikai uzlabojusi mācību vidi un procesu, bet arī dibina arvien jaunus starptautiskus kontaktus. Divas reizes gadā notiek audzēkņu uzstāšanās ārzemēs.
Pirms kāda laika Cēsu skolēni piedalījās popa un džeza orķestrī Austrijā. Šoreiz uz Somiju devās ne tikai pūtēju grupa, bet pavisam 25 audzēkņi, tajā skaitā stīgu kvartets, klavieru trio, kameransamblis, folkorķestris, kā arī skolas jaunākās – deju -programmas apguvēji.
Lai šoreiz varētu piedalīties starptautiskā muzikālā notikumā Somijā, skola īstenoja atsevišķu izglītības projektu. Latvijas jaunieši iepazina arī augstākās izglītības iespējas Somijā, tajā skaitā Sibeliusa Akadēmiju Helsinkos. Finansējumu braucienam piešķīra Ziemeļu Ministru padome no programmas “Nord+Junior”.
“Pirms doties uz Somiju, sagatavojām īpašas programmas tikai ar latviešu mūziku. Lepojāmies un spēlējām tautas dziesmu apdares, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa un Imanta Zemzara skaņdarbus, džeza programmā Ulda Stabulnieka un Valta Pūces mūziku,” stāsta A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis. “Mūs Somijā sagaidīja ar zināmu rezervētību – kas nu būs, ko nu latvieši rādīs, bet, tiklīdz noklausījās mūsu sniegto koncertu ar folkloras un tautas deju elementiem, attieksme mainījās. No zāles atskanēja bravo saucieni un pēdējos piecos priekšnesumos vētraini aplausi. Jāpiemin, ka mūsu sagatavotā programma bija pietiekami klasiska.” Vidusskolas projekta autore Ruta Krastiņa Somijas jauno mūziķu sajūsmu par latviešiem skaidroja ar to, ka vidusskolēniem izdevās pārsteigt ar kvalitāti un plašo spektru mūzikā, kurā skolu var pārstāvēt. “Iemācījies vijoļspēli, mūsu skolas audzēknis var spēlēt kā kvartetā, tā lielajā ansamblī, var spēlēt folkorķestrī un uzstāties ar solo priekšnesumiem. Taču arī tie Cēsu skolēni, kuriem radās iespēja būt starp 60 mūziķiem un orķestrī spēlēt 1400 klausītājiem, jutās gandarīti par savu veikumu,” uzsvēra vidusskolas projektu vadītāja Ruta Krastiņa.
“Somiem konservatorija, mums Cēsīs vidusskola – abās līdzīgs mācību līmenis,” stāsta Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkne Lelde Brūna un ir gandarīta par iespēju spēlēt studentu festivāla lielajā orķestrī. “Visi sekojām diriģenta rokai, viss skanēja precīzi. Bija interesanti un aizraujoši. Man nebija grūti orķestrī iekļauties.”
“Koncertā, kurā es uzstājos, skolasbiedri spēlēja kokles, ģīgu, dūdas, vijoli, blokflautu, mēs no deju nodaļas rādījām tautas deju raksturīgākos soļus – speciāli iestudētu deju, kas visiem patika,” atceras Alise Mironova.
Festivāla noslēgums bija sarīkots džeza klubā. Tajā pirms somu grupas uzstājās latvieši no Cēsīm. “Mūsu repertuārā bija gan džeza klasika, gan latviešu skaņdarbi,” stāsta solistes Una Daniela Aizgale un Anete Buša. “Klubs bija pilns, visi juta līdzi, saprata arī mūsu humoru, beigās vētraini aplaudēja. Gribējās dziedāt vēl un vēl,” par piedzīvoto stāsta Una.
Komentāri