Pa gadskārtu Jānīt’s nāca… un arī šogad vairs nav aiz kalniem Jāņu diena. ”Druva” centās noskaidrot, kā jaunieši svin Jāņus.
”Pirms Jāņiem ir nopļauts siens, izravēti dārzi. Viss ir padarīts, lai sakoptā sētā varētu svinēt Jāņus.” Tā parasti saka mana vecmamma. Anna no Priekuļiem.
”Mana vārda diena svinama Līgo vakarā. Taču ierasti šajā dienā sumina Jāņus, un es dažkārt esmu jutusies nedaudz aizmirsta. Bet ir jauki. Man patīk, ka manā vārda dienā pļavās zied puķes. Pie tam zinu, ka ārstnieciskie augi jālasa tikai Līgo dienas pēcpusdienā, kamēr augam nav uzkritusi rasa. Tad sanāk visgaršīgākās tējas.” Līga no Amatas.
”Jāņi ir lustīgi svētki. Tiesa, svarīga ir kompānija, ar kuru būt kopā gada īsākajā naktī. Alus nav galvenais. Drīzāk tikko dārzā lasītas zemenes un ķimeņu siers. Šašliks? Tas arī iederas.” Dace no Raiskuma pagasta.
”Jāņi noteikti jāsvin laukos. Pat ja nav lauku māju, tad ir īstais brīdis apciemot lauku radus. Uzskatu, ka šie ir latviešiem visjaukākie svētki – ar dejām, dziesmām, rotaļām, ugunskuriem. Ar dažnedažādākajām Līgo vakara mistērijām un paražām. Ir žēl, ja jaunā paaudze atminas tikai alus dzeršanu un šašliku kūpināšanu. Bet ir taču daudz ticējumu – Līgo vakarā plūktās zāles nes svētību mājās. Ne velti uz Jāņiem telpas rotā ar meijām un Jāņu zālēm. Un, piemēram, Jāņu ugunskurs jākurina, saulei norietot. Bet galdā jābūt pīrāgiem, sieram, cūkgaļai un bērzu sulām.” Aina no Cēsīm.
”Parasti Jāņus svinu draugu lokā. Jāņos jābūt ugunskuram, sieram, Jāņu dziesmām un desiņu cepšanai. Vajadzētu būt arī alum, taču lai tas nav primārais, ko darīt Līgo vakarā.Gribētu kādreiz sagaidīt saullēktu, bet līdz šim man vēl tas nav īsti izdevies. Svarīgi ir noķert svētku sajūtas, tad Jāņi būs no tiesas izdevušies! Kalvis no Cēsīm.
”Jāņos draugam nevar ļaut braukt dzērumā. Jāņi un alus muciņa ir nešķiramas lietas. Taču svarīga ir kompānija un vieta, kur svinēt. Parasti dodos pie drauga Jāņa. Katru gadu dāvinu viņam alus kausiņu. Būs jau kādi pieci.” Artis no Cēsīm.
”Jāņus esmu svinējusi Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Jāatzīst, ka visos Latvijas novados šos svētkus svin līdzīgi. Atšķirīgais ir tikai tajā, ar ko tu kopā svini.” Liene no Saules ielas Cēsīs.
”Jāņi kopš bērnības gluži kā Ziemassvētki asociējas ar rosīšanos virtuvē. Ir cepti pīrāgi, raudzēts alus un siets siers. Vienmēr ir pušķota māja. Grieztas kalmes, bērzu zariņi. Neteikšu, ka esmu kaut kā īpaši centusies ievērot paražas, bet ir lietas, bez kurām Jāņos iztikt nevar. Skumji, ka mūsdienās Jāņus pārvērš par nodzeršanās svētkiem. Un Līgo vakarā jābaidās, ka kāds dullais ar automašīnu izraisīs avāriju.” Māra no Cēsīm.
Komentāri