Pagaidām šķiet, ka pirmsskolas pedagogu algu celšana vairāk vai mazāk slēptā veidā pilnībā tiks uzticēta pašvaldībām, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V).
Šteins uzskata, ka arī ienākuma nodokļa procenta pārdale par labu pašvaldībām neko labu nesola, jo pieredze rāda, ka, nododot funkciju ar šādi iezīmētu finansējumu, pēc laika funkcija paliek, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļa atkal tiek pārdalīta par labu valstij.
“Domāju, ka šis jautājums jārisina daudz kompleksāk un ir vērts smelties pieredzē no skandināvu kaimiņiem. Tas attiecas gan uz pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības sniegtajiem pakalpojumiem un ar to saistītām skolu akreditāciju, gan ar vecāku kaut simbolisku, bet līdzfinansējumu bērnudārzos. Būtiski ir pārskatīt pirmsskolas izglītības iestāžu darbu regulējošo normatīvu bāzi, mazinot birokrātiju un līdz ar to saistītās izmaksas. Ja šos jautājumus skatītu plašāk un ņemtu talkā kaimiņu pieredzes, tad risinājums varētu būt visiem pieņemams un uz attīstību virzošs,” uzskata vietējais politiķis.
Kā tika atzinis izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V), viens no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, varētu būt atteikšanās no valsts finansētām brīvpusdienām 1. līdz 4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām.
Viņš intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” atgādina, ka skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet visam nākamajam gadam – 27 miljoni eiro. “Taupīgi saimniekojot, šādas summas būs,” pārliecināts ministrs.
Skaidrojot, kur minētajam mērķim varētu ņemt naudu nākamā gada budžetā, Šadurskis kā vienu no iespējamiem variantiem min proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem.
Otrs variants varētu būt papildu dotācijas “atrašana” valsts budžetā, lai pašvaldības “var pacelt savu daļu”, norāda Šadurskis.
“Trešais variants: ņemot vērā to, ka no valsts budžeta 1. līdz 4.klases skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, šo funkciju varētu nodot pašvaldību pārziņā, savukārt valsts šos līdzekļus, kas tagad ir piešķirti brīvpusdienām, varētu novirzīt pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Tātad – pašvaldības nodrošinātu brīvpusdienas, valsts – pirmsskolas pedagogiem algas, vairs nebūtu šī jauktā modeļa,” iespējamo risinājumu skaidro Šadurskis.
Viņš uzsver, ka minētajās naudas summās, kas nepieciešamas pedagogu atalgojumam, ir ietverts arī algu paaugstinājums pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kas strādā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, taču citiem pirmsskolas pedagogiem algas veidojas no pašvaldības un valsts budžeta, un algu paaugstināšanai šogad trūkst pašvaldības daļas.
Komentāri