Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Labākie pavāri – vīrieši

Druva
23:00
13.07.2007
20
8lp Janmuiza Martins Pavars 1

Nu jau droši var teikt, ka Mārtiņš Poltiņņikovs ir Jāņmuižas profesionālās vidusskolas bijušais audzēknis. Puisis, kurš ar sirdi un dvēseli ir nodevies pavārmākslai un atzīst, ka šajā profesijā vēlas strādāt un pilnveidoties visa mūža garumā.

„Pavāra un viesu apkalpošanas profesija mani saistījusi vienmēr, tāpēc nebija šaubu, ka iešu mācīties tieši šo profesiju. Atzīšu, ka pirmajos divos gados bija diezgan grūti, jo tad visvairāk bija teorijas. Praktiskā darbība sākās galvenokārt pēdējos divos mācību gados. Taču, ja šī nodarbe saista, nekas neliekas grūti. Patiesībā skolā pavadītais laiks bija interesants un izziņas pilns,” saka Mārtiņš un, vērtējot prakses pieredzi skolas gados, saka: „Praksē var redzēt, kā atšķiras uzņēmumu specifika. Ir atšķirība, kur strādā – kafejnīcā, bistro vai restorānā. Taču jāatzīst, ka nav bijusi tāda prakse, no kuras neko nevarētu gūt. Tas ir tikai intereses un pašiniciatīvas jautājums.” Domās dalās jaunais pavārs un atklāj, ka skolas laikā praksē bijis vairākos Rīgas uzņēmumos un šobrīd, pēc mācībām, nolēmis palikt strādāt galvaspilsētā.

„Izvēloties nākamo darba vietu, vissvarīgākais man, protams, bija atalgojums un izaugsmes iespējas. Pieļauju, ja ar laiku parādīsies labāks piedāvājums ar labāku darba samaksu, būs jāizdara izvēle. Visi uzņēmēji vēlas, lai darbinieki strādā baigās stundas, bet maksāt negrib. Īpaši jaunajam darbaspēkam. Taču alga tomēr ir noteicošais. Zinu cilvēkus, kuri beiguši pavārus, bet strādā celtniecībā vai citās jomās, kur var labāk nopelnīt. Jā, jocīgi jau ir – daru savu sirds darbu, bet jādomā par kapeikām. Bet par baltu velti jau strādāt nevar. Negribētos arī būt starp tiem, kuri mētājas no vienas darba vietas uz otru, meklējot labāku atalgojumu,” domās dalās Mārtiņš un neslēpj, ka gribētu atgriezties strādāt savā dzimtajā pilsētā Alūksnē, bet vismaz tuvākajos gados nesaskata tur pietiekamu izaugsmi, lai jauns cilvēks spētu tur strādāt un normāli dzīvot.

Stāstot par pēdējo pavadīto mācību gadu Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā, Mārtiņš atklāj, ka piedalījies nopietnā Latvijas mēroga pavāru konkursā un finālā ieguvis piekto vietu.

„Tā bija milzīga pieredze. Turklāt interesanti bija redzēt to, kā darbojas mani vienaudži un topošie amata brāļi. Jāatzīst gan, ka šādos konkursos cīnās restorāni. Jauniešiem, kuri praksē bijuši kafejnīcās, īsti tajos nav ko darīt,” atzīst Mārtiņš un topošajiem pavāriem ceļa maizē saka: „ Daudz ir tādu, kuri iestājas skolā, bet nezina, uz ko nāk. Ir jābūt gataviem, ka pirmajā un otrajā gadā būs ļoti daudz jāmācās. Un jāsaka, lai dzīvē ko sasniegtu, nepietiek vien ar gribēšanu. Daudz ir jādara, problēmām jātiek pāri un nereti jāsaņem visi spēki, lai panāktu iecerēto. Arī prakses vietas nevajag izvēlēties pēc principa, ka “tā bufetīte ir vistuvāk manai mājai”. Vajag riskēt un meklēt izaugsmes iespējas. Droši jādodas uz labākajiem uzņēmumiem Cēsīs vai pat Rīgā.”

Jautāts, vai tiešām ir tā, ka vislabākie pavāri ir vīrieši, Mārtiņš atbild apstiprinoši.

„Es gan negribu neko sliktu teikt par sievietēm. Arī viņas labi gatavo, bet tomēr pavāra darbs ir smags. Tās ir ilgas stundas uz kājām, karstumā,” saka Mārtiņš un uz jautājumu, kas, viņaprāt, ir labs pavārs, atbild: „ Ne jau tas, kurš domā, ka visu var. Pavārs mācās nepārtraukti. Varbūt tiešām labi pavāri ir tikai tie, kuri atzīti dažādos konkursos.”

Jautāts, kāds ir Mārtiņa iecienītākais ēdiens, puisis atbild, ka īsti tāda nav.

„Pats sev negatavoju. Man patīk gatavot citiem. Patīk, ja aiznesu porciju un cilvēks redz, ka pavārs ir piestrādājis, lai ēdiens izskatītos, smaržotu un garšotu labi. Pavāra profesija ir būt devējam. Gluži jau nav arī tā, kā ar kurpnieku, kurš staigā basām kājām. Pavāram gluži vardes vēderā nekurkšķ, bet tomēr mums patīk gatavot citiem,” saka Mārtiņš un atklāj, ka nākotnē vēlētos pats savu ēdināšanas uzņēmumu.

„Bet ne tādā nozīmē, ka es tur ierastos kā priekšnieks, iekasētu naudu un apskatītos, kā padotie strādā. Gribētu savu komandu. Būt par šefpavāru un strādāt kopā ar saviem cilvēkiem. Gatavot pasakainus latviešu virtuves ēdienus un redzēt, ka cilvēkiem garšo…” nākotnes plānos dalās Mārtiņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
105

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
40

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
102

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
57

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
200

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi