Laikmetā, kad dzīvojam mobilo telefonu varā, dažbrīd nākas aizdomāties par ētikas normām. Īpaši, ja vienas sarunas laikā ar sarunu biedru jūs viņa mobilais telefons pārtrauc teju vai piecas reizes. Šādā situācijā varbūt pat nemanot piezogas doma, ka labāk seno draugu būtu arī pašam sazvanīt, nekā neveikli sēdēt līdzās un klausīties atvainojumos par kārtējo telefona zvanu.
Un iedomājoties vien teātra izrādi, dievkalpojumu vai jauku pasēdēšanu klusā kafejnīciņā, prātā nāk telefona zvani un apkārtējo neapmierinātie acu skati. Pat jaunieši piektdienas vakarā pie atpūtas klubiem lielākoties nododas mobilo telefonu varai nekā savu draugu klātbūtnei. Tā vien dažbrīd šķiet, ka visi kļuvuši par naftas magnātiem un nevar vien beigt bīdīt savus miljoniem vērtos darījumus. Ko māca smalko lietu pārzinātāji? * Pa telefonu jārunā skaidri un labā, izkoptā valodā. Tādējādi vēsts sasniegs adresātu, lai arī otrā pusē būtu pavisam neattapīgs saņēmējs. * Ja kabineta saimnieks runā pa telefonu, pieklājīgi būtu sarunas beigas pagaidīt ārpusē. * Lietišķas tikšanās laikā nav pieņemts ilgstoši sarunāties pa telefonu, pat ja zvanītāja ir sieva vai vīramāte. Nedalīta uzmanība tomēr būtu jāpievērš cilvēkiem, ar kuriem saruna risinās klātienē. * Jau sen zināma norma ir tā, ka teātra izrādes, kinoseansa laikā, liftā, lekcijās vai citās sabiedriskās vietās pa telefonu runāt neklājas. * Uz cita cilvēka mobilā tālruņa zvaniem neklājas atbildēt, ja vien tas nav īpaši palūgts. * Ilgstoši telefona zvani var traucēt citus, tāpēc klausuli ieteicams pacelt ne vēlāk kā pēc trešā signāla, savukārt zvanītājam nevajadzētu zvanīt pārāk ilgi un neatlaidīgi. * Darba jautājumus ierasti kārto tiki darba dienās un ieteicams darba laikā. Piektdienas vakaros vai sestdienās, svētdienās neklājas cilvēkus traucēt ar darba jautājumiem. Kā saka: “Savs laiks darbam, savs atpūtai.” * Nav pieklājīgi noklausīties citu cilvēku telefonsarunas, tādēļ nepieklājīgi būtu citus piespiest to darīt. * Pārāk skaļš mobilā telefona zvans neliecina par sevišķi labu stilu.
Komentāri