Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji ir iecienījuši vīnu

Druva
11:54
28.11.2016
20
Mg 3883 1

Vīns ir kļuvis par vienu no iecienītākajiem Latvijas iedzīvotāju dzērieniem – to uzturā lieto seši no katriem desmit pieaugušajiem. Taču zināšanu, kas palīdzētu izvēlēties ēdienam vai noskaņojumam atbilstošu vīnu, ir tikai katram desmitajam izsmalcinātā dzēriena cienītājam, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un veikalu tīkla Rimi veiktā pētījuma par vīna lietošanas paradumiem Latvijā rezultāti. Lai palīdzētu pircējiem izvēlēties katram ēdienam piemērotāko vīnu un izglītotu par plašo vīna pasauli, trešdien, 23.novembrī, tika atklāts Rimi vīna dārzs, informē Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vīnu malko svētkos, dodoties ciemos vai uzņemot pie sevis draugus. Tas ir iecienīts arī romantiskos brīžos ar partneri, tā sauktajos meiteņu vakaros un ar darbu vai biznesu saistītos pasākumos. Taču kā piedevu pie vakariņām, kas ir plaši izplatīta parādība tādās tradicionālajās vīna zemēs kā Itālija un Francija, pie mums vīnu iemalko vien 4% šī dzēriena cienītāju.

“Pētījuma rezultātos redzam, ka cilvēki bez speciālām zināšanām biežāk vīnu pērk lielveikalos un savā izvēlē ir konservatīvāki. Viņi ir iecienījuši vienas valsts, vīnogu šķirnes vai pat konkrētas markas dzērienu un pēc iespējas pieturas pie šīs pārbaudītās vērtības. Savukārt vīnu pasauli labāk iepazinušie dodas uz specializētiem veikaliem un meklē aizvien ko jaunu, nereti arī lūdz pārdevēju padomu. Tomēr gan viena, gan otra grupa vēlētos saņemt vairāk informācijas par potenciālo pirkumu, tādēļ ir ļoti labi, ka tagad viņiem būs tāda iespēja,” Rimi vīna dārza atklāšanā, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, norādīja SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš. Rimi vīna dārzā ar plašu informācija par vīnu, tā lietošanu, saderību ar ēdienu, vīna sortimentu un jaunumiem dalīsies Rimi gardēdis, Rimi vīna dārza vīnzinis Mārcis Mitrevics.

Maz vīna pazinēju

SKDS pētījumā atklāts, ka interese par vīnu un tā baudīšanu ir cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības līmeni un ienākumiem. Augstāko izglītību ieguvušo vidū vīnu iecienījuši 72% respondentu, un aptuveni tikpat liels īpatsvars vīna cienītāju ir sabiedrības grupā ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Dzēriens ir populārāks Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju vidū – attiecīgi 65% un 60% lietotāju, kamēr laukos to izvēlas 56% aptaujāto.

Attiecībā uz cenu vairākums lielveikalu pircēju norādīja, ka zemākā viņiem pieņemamā cena par kvalitatīva vīna pudeli ir 4-5 eiro, bet specializēto veikalu pircējiem saprātīga zemākā cena šķiet 5-6 eiro.

Lai arī vīna lietotāju īpatsvars valstī kopumā ir liels, zināšanas par vīnogu šķirnēm, dažādu marku izcelsmes vietām un garšas atšķirībām ir diezgan vājas. Sevi par jomas speciālistiem uzskata vien 6% no visiem aptaujātajiem jeb desmitā daļa no vīna lietotājiem. 22% no visiem respondentiem jeb trešā daļa no vīna dzērājiem šo to zina par vīniem un uzskata, ka spēj izvēlēties situācijai piemērotāko vīnu. Savukārt 29% aptaujas dalībnieku jeb gandrīz puse no visiem vīna lietotājiem sevi uzskata par iesācējiem.

Paļaujas uz pieredzi

Visbiežāk vīna pircēji Latvijā vadās no savas pieredzes – ja kāds vīns garšojis, to pērk atkal. Nākamais populārākais kritērijs ir draugu un paziņu ieteikumi, kam seko saprātīga cena. Uz pārdevēju rekomendācijām vai žurnālos lasītiem ekspertu padomiem paļaujas pavisam neliela daļa cilvēku.


*Atgādinām, ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vīriešu peldbikses – 2024.gada vasaras tendences

18:06
03.07.2024
7

2024.gada vasara vīriešiem, kas bieži atpūšas pludmalē, piedāvā plašu peldbikšu izvēli – ikvienai gaumei un augumam. Šogad svarīgākais ir funkcionalitāte, ērtums un stilīgs izskats. Lūk, daži no galvenajiem trendiem, kas dominēs pludmalēs un baseinos šajā sezonā. Klasiskās peldbikses Klasiskās vīriešu peldbikses ir teju vai mūžīgs variants, kas nekad neiziet no modes. 2024. gadā tās piedzīvo […]

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
70

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
666

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi