Mācību gada sākums daudziem Cēsu rajona izglītības iestāžu vadītājiem sākās ar grūti risināmām problēmām. Vissarežģītākais uzdevums bija skolotāju nodrošināšana visos mācību priekšmetos un skolotāju slodžu sakārtošana. Direktori bija spiesti arī uzņemties zināmu risku, jo ne vienmēr darbā pieņemto skolotāju izglītība atbilda valsts izvirzītajām augstajām prasībām.
”Zinot, kāda augusta beigās rajonā bija situācija ar pedagoģiskajiem kadriem un sekojot līdzi problēmu risinājumam, šodien ar pārliecību un prieku varu teikt, ka lielākās grūtības ir pārvarētas, mācību gads iesācies labi,” vērtēja rajona izglītības iestāžu arodkomiteju priekšsēdētājs Modris Krieviņš. ”Apbrīnoju izglītības iestāžu vadītājus, kuri prata skolotāju slodzes sakārtot tā, lai gandrīz visi priekšmeti tiktu mācīti bez pārtraukumiem.” Lai tā notiktu, dažkārt direktori bijuši spiesti arī pierunāt pensionētos skolotājus uz gadu atgriezties darbā.
Tendence skolēnu skaitam samazināties turpinās arī šajā mācību gadā. Šogad 10. klasēs skolēnu skaits ir samazinājies par 71.
Rajonā vispārizglītojošās skolās šogad ir 7141 audzēknis, viņus māca 942 skolotāji. Pedagogu skaits nav samazinājies. Ar ko tas izskaidrojams? ”Tas saistīts ar Ministru kabineta izvirzītajām prasībām skolotāju izglītībai un kvalifikācijai. Neskatoties uz to, ka mazajās lauku pamatskolās nedēļā ir tikai četras stundas fizikā vai ķīmijā un skolotājiem nevar nodrošināt pilnu slodzi, direktoriem jāatrod skolotāji ar atbilstošu izglītību un kvalifikāciju,” skaidroja M. Krieviņš. ”Paldies pensionētajiem pedagogiem, kuri piekrituši aicinājumam nepārtraukt darbu skolā. Taču tāda nepieciešamo kadru piesaistīšana nevar ilgi turpināties.”
Rajonā uz vienu skolotāju ir astoņi skolēni, Eiropā vidēji 12 skolēni. Arī izmaksas viena bērna izglītošanai Latvijā ir lielas. Rajonā vidēji viena bērna izglītošana maksā 85 latus mēnesī. Tomēr atšķirība starp skolām ir ievērojama, no mazākajām izmaksām – 56 latiem, kurā var iekļauties skola Cēsīs, līdz 171 latam lauku skolā, kurā darbojas vairākas apvienotās klases.
”Esmu pārliecināts, ka mūsu rajonā ir rezerves, lai racionālāk izmantotu izglītībai no valsts budžeta piešķirto finansējumu. Taču to grūti izdarīt, ja valsts nemaina viena bērna izglītošanas izmaksu sistēmu,” analizēja M. Krieviņš. ”Esmu izpētījis 770 rajona pedagogu darba slodzes. 440 skolotāji strādā vairāk nekā vienu slodzi, bet 330 pedagogiem nav pat slodze – 21 kontaktstunda nedēļā. Tātad viņu atalgojums par darbu ir krietni mazāks. Šajā ziņā vissmagākajos apstākļos atrodas pirmsskolas pedagogi, kuriem nedēļas likme ir 36 stundas. Tas aizņem visu darba laiku un nedod iespēju strādāt papildu slodzi, lai palielinātu atalgojumu.”
Komentāri