Šovasar Cēsu Viduslaiku svētkos galvenie nebija pieaugušie ar zobeniem un bruņuvestēm, bet bērni. Ne tikai pasākumu saturs vēstīja par bērniem viduslaikos, arī daļā no norisēm vēsturisko stāstu stāstītāji un rādītāji bija skolēni.
* SPĒLĒSIM SPĒLI. Kāzas viduslaikos – šādā lomu spēlē iejūtas Anna Matute, Estere Prikule, Katrīna un Luīze Kalniņas, kļūstot par līgavu, līgavaini, līgavas tēvu un mācītāju. FOTO: Aivis Riekstiņš
Jūlija izskaņā Cēsīs viduslaiku vidē pabija ap 3,5 tūkstoši apmeklētāju. Laiku pirms 500 gadiem raksturoja Cēsu bērnu sagatavotās mazās lekcijas, kas notika viduslaiku pils svinību zālē, kā arī aizraujošas nodarbības aktivitāšu laukumā un radošajā teltī. Bija leļļu izrādes pils pagalmā. Bija arī ierastās bruņinieku cīņas, kuras demonstrēja vēstures klubu dalībnieki, bet šoreiz svētkos vēl vairāk bija spēļu un rotaļu laukumu. Varēja iesaistīties arī mācībās pie viduslaiku bargā skolmeistara Oskara.
“Mūsu skolotāja Margarita Grāvere arī sevi sauc par bargāko skolotāju skolā, bet tā nav. Viņa ir mīļa skolotāja,” apgalvo Cēsu Pilsētas vidusskolas audzēkņi Mārcis Strazdiņš un Rodrigo Liepiņš, kurus vēstures pedagoģe pamudinājusi iesaistīties Viduslaiku svētku gatavošanā. Puikas priecājās, ka tas šai vasarai devis aizraujošas dienas.
* CĒSNIEKI Mārcis Strazdiņš (no kreisās) un Rodrigo Liepiņš, iejutušies viduslaiku bērnu tēlos, spriež, ka, salīdzinot ar 21. gadsimtu, bērniem bija vairāk palaidnību un par tām ticis arī vairāk sodu. FOTO: Aivis Riekstiņš
Siguldiete Ilze Anspoka ar četriem bērniem – četrus un septiņus gadus vecām meitām, dēliem Linardu no sākumskolas un Ivaru no ģimnāzijas – uz Viduslaiku dienām Cēsīs atbrauca atkārtoti. Mamma novērojusi, ka vēl vairāk domāts par bērnu tematisku iesaistīšanu svētkos. Meitenes aizrautīgi spēlējušās, pajājušas pundurzirdziņa mugurā, puikas mēģinājuši staigāt ar koka kājām. “Bērniem Cēsīs patīk, jo vienmēr ko jaunu var sagaidīt – uzzināt, izklaidēties, padarboties,” par svētkiem saka Ilze Anspoka un piebilst, ka vecākajam dēlam, kurš nu ir 8. klasē, parādās izteiktāka interese par vēsturi. Pasākumā zēns varējis iejusties vēsturiskā vidē.
Darbs pie šiem svētkiem sākās jau ziemā. Viduslaiku svētku programmas veidotāji, Cēsu muzeja speciālisti, tad viesojās vairākās Cēsu novada skolās. Ar stāstiem par vēsturi, par viduslaiku pils klātbūtni Cēsīs viņi prata ieinteresēt bērnus. Vairāki skolēni izteica vēlēšanos iesaistīties brīvprātīgā darbā, lai vasarā uzņemtu svētku apmeklētājus.
“Šogad Cēsu pils Viduslaiku dienās par vēsturi stāstījām caur bērna redzējumu, atklājot, cik pārsteidzoša un daudzveidīga bijusi bērnības pasaule pirms 500 gadiem,” uzsver Gundars Kalniņš, viduslaiku pils vecākais speciālists. Deviņi skolēni, kuri bija nolēmuši iesaistīties svētku veidošanā, ap Jāņiem veltīja nedēļu viduslaiku vēstures izzināšanai. Viņi gatavojās sadarbībai ar vienaudžiem, nedaudz apguva arī publisko runu. Bērni guva prasmi rīkoties ar viduslaiku cīņas ieroci – zobenu. Meitenes pievērsās lomu spēlēm, pat apguva mācītāja runu latīņu valodā, lai spēlētu kāzas viduslaikos. Meitenes izpētīja arī pils dārzā sastādītos garšaugus un par tiem varēja pastāstīt.
“Dzīvojam laikā, kurā sabiedrība ir ļoti vērsta uz bērniem, viņu vajadzībām. Daudzi vecāki pakārto savu dzīvi bērniem. Šogad Cēsu Viduslaiku svētkos stāstījām, kā kādreiz klājās bērniem,” teic Gundars Kalniņš un piebilst, ka filmās par viduslaikiem esot radīts priekšstats par zobenbrāļiem, bet tikpat kā nekur nav parādīti bērni, bet viņi visur bija klāt esoši. Viduslaikos sabiedrība kopumā bija ļoti jauna ar bērnu un jauniešu lielu īpatsvaru, jo vidējais (mediālais) vecums tolaik bijis 21 gads. Tas ir pilnīgi pretēji mūsdienās redzamajam.
Komentāri