“31. decembrī no rīta svinu vārda dienu, vakarā aizvadu Vecgadu,” saka gada pēdējās dienas vārda dienas gaviļnieks Kalvis Grīnbergs un atzīst, ka ar šo situāciju jau iemācījies sadzīvot.
“Tā jau ir, ka viesi ar dāvanām ierodas it kā uz manu vārda dienu, bet galu galā svinam Jaungada sagaidīšanu. Taču, runājot par manu vārdu, zinu, ka vecāki mani gribēja saukt par Orlando, kam vecvecmamma nepiekrita. Rezultātā tiku pie sava tagadējā vārda,” saka Kalvis un atzīst, ka patiesībā tam neesot ne vainas.
Vecgada vakara gaviļnieks atzīst, ka Jaungada sagaidīšanu nevar iedomāties bez šampanieša, raķešu būkšķiem un jautras draugu kompānijas.
“Jaungada pasākumam jābūt jautram. Sagaidām taču jaunu gadu, jaunus notikumus un piedzīvojumus,” saka Kalvis un atzīst, ka pats aizejošā gada priekšvakarā ar nelielu nostalģiju pārlapo aizejošā gadā piedzīvoto.
“Domāju, mēs katrs ticam un ceram, ka jaunais gads nāks vēl labāks, pārticīgāks un laimīgu brīžu pārbagātāks. Neteikšu gan, ka, sagaidot Jauno gadu, kādreiz esmu sajuties īpaši priecīgs vai līksms. Tādi svētki nu mums ir, ko padarīsi? Kādreiz iedomājos arī par vēlējumu, kurš izskan ar pirmajām Jaunā gada minūtēm, un to, ko nu kurš domā, otram vēlot laimīgu Jauno gadu. Biežāk jau šķiet, ka tā ir tukša frāze vien,” pārdomās dalās Kalvis un atklāj, ka no nākamā gada sagaida daudz laba.
“Vēlos jauku un skaistu dzīvi. Darīšu daudz tāda, ko līdz šim neesmu darījis. Gaidu pavasari, lai nolēktu ar izpletni. Jāatzīst, ka man ir ļoti bail no augstuma, bet esmu nolēmis šīs bailes pārvarēt. Vienkārši jūtu, ka vajag,” saka puisis un atminas vēl kādu Vecgada vakara tradīciju.
“Vecgada vakarā lejam laimes, jo gribas taču zināt, kā nākamajā klāsies,” smejot saka Kalvis un uz jautājumu, ko vēlētos šogad izliet, atbild: “Lai cik tas banāli neliktos, runājot par nākamo gadu, jāsaka – vispirms vēlos materiālas vērtības. Šogad ieguvu autovadītāja tiesības, nākamajā gadā jāiegādājas automašīna. Taču, protams, bez veselības nu nekā. Kā teicis Sokrāts: “Veselība nav viss, bet viss bez veselības nav nekas.” Runājot par naudu, man vienalga, ka citam ir miljons, ja man pietiek ar pusmiljonu, tad vairāk nevajag. Bet ir jau skaidrs, ka nekad nebūs gana. Un tikpat skaidrs ir tas, ka laime nav naudā. Taču ir arī dzirdēts teiciens, ka par naudu nevar nopirkt laimi, bet par naudu var nopirkt dažādas iespējas, kuras cilvēku spēj laimīgu darīt kaut uz mirkli.”
Jaungada vēlējumu sarakstā bieži dzirdēti vārdi ir ticība, cerība, mīlestība, par kuriem Vecgada vakara jubilārs saka: “Šie trīs vārdi izsaka daudz. Galvenais ir ticēt sev. Ja varam iestāstīt, ka esam labākie un tam noticēt, ir super. Es nerunāju par iedomību, bet vienkārši par to, ka apzināmies, cik vērti esam savās un citu acīs. Ticēt sev un neuzticēties citiem, arī tā varētu teikt. Žēl, bet tā tas dzīvē ir pierādījies. Cerība – lai cik labi būtu, vienmēr cilvēks cerēs uz ko labāku. Galvenais ir neieslīgt pašapmierinātībā un neaizmirst tiekties pēc kaut kā labāka. Mīlestība – tā ir svēta lieta, un galvenais atcerēties, ka mīlestību vajag arī dot, ne tikai ņemt un ņemt.”
Jautāts, kas pašam paliks prātā no aizejošā gada, Kalvis saka: “Tās drīzāk ir atziņas. Dzīvē nekas nav neiespējams. Patiesībā šis man bija ļoti krāsains gads. Un uzdrīkstēšos teikt, ka pat ne slikts.” – Kam noteikti jābūt Vecgada vakara svētku galdā? – Mandarīniem. – Ko tu vēlētos izvilkt no laimes akas? – Sirdsmieru. Lai dzīvē ir viss, ko vajag. – Ar ko Ziemassvētku vecītis pārvietojas? – Ar ziemeļbriežiem pa gaisu. – Kas tev traucē dzīvot? – Mūsu bijušā premjera uzvārds. Mani nereti sauc par Kalvīti, tas liek nedaudz satraukties… – Vai tici Ziemassvētku vecītim? – 50 uz 50. Patiesībā jau zinu, ka viņa nav, taču cilvēkiem nepieciešamas lietas, kam ticēt. Ziemassvētku vecītis bērniem nes končas, pieaugušajiem – prēmijas darbā. – Šampanietis vai karstvīns? – Šampanietis. Karstvīns ar krustnagliņām ir nebaudāms.
Komentāri