Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Ko slēpj sevī vārdi

Druva
00:00
25.01.2008
2

Amata, Daugava, Venta , Rūja, Abava, Rauna, Mēmele, Mūsa. Tās ir Latvijas upes.

Ieklausīties valodā. Vārdi nes sev līdzi ne tikai pašreizējo mūsu sapratni par apkārt un mūsos esošo pasauli. Vārdos tiek ielikta arī augstāka jēga, dziļāka nozīme…

Amata (senais nosaukums Amada). Es dzīvoju pie šīs skaistās, pavasarī straujās, krāčainās, rudenī daudzkrāsainās un ziemā noslēpumainās upes. Ieklausoties vārdā, varu dzirdēt līdzību ar vārdu „amats”. Kad skolu vēl nebija, zēni mācījās gudrību pie meistara un apguva amatu. Tātad manas upes vārda nozīme varētu būt Gudrība.

Tā kā latviešu un lietuviešu valodas tiek uzskatītas par vienām no senākajām, ieskatos sanskrita vārdnīcā. Tur vārds AMAnDA nozīmē gudrība.

Valoda nav tikai sadzīvisks sazināšanās līdzeklis. Valoda ir kompakta un jēdzieniski ietilpīga. Ko slēpj sevī vārdi, kuri latviešu valodā saistīti ar skolu?

IZGLĪTĪBA . Iz-glītība. No skaistuma. Mēs mācāmies ar labo. Vērojam un gūstam prieku no dabas, skaistām gleznām, literatūras. Mācību stundā izvēlamies piemērus ar augstāku saturu, kuri ir tēlainā un bagātā valodā , skaistas gleznu reprodukcijas. Palīdzam ieraudzīt, sajust , priecāties par skaisto…Tiek radīti iekšējie tēli.

Profesors Šalva Amonašvili saka, ka „tēlu kvalitāti nosaka tādi kritēriji kā skaistums, izsmalcinātība, cēlums un atvērtība. Jo vairāk gaišu tēlu būs garīgajā pasaulē, jo daudzšķautnaināka un bagātāka kļūs tās dzīve”.

Arī neirozinātnieki cilvēka smadzeņu vidējā daļā atklājuši amigdalas kodolus, kuri bloķē stimulu tālāku kvalitatīvu pārstrādi, ja ziņas saturs viņam izraisa bailes, pretīgumu, nepatiku. Mēs esam radīti, lai mācītos no skaistā.

ATTĪSTĪŠANA. Kad bērniņš nāk pasaulē, viņš tiek ietīts – ietīstām autiņos. Dievs viņam devis visu, un mēs, vecāki, skolotāji, viņu tikai attinam. Kārtu pa kārtai, gadu pēc gada. Un tad paši sevi un viens otru līdz pašām beigām, varbūt līdz mūžībai.

Šie divi ir paši galvenie atslēgvārdi senajai un tagadējai latviešu humānajai pedagoģijai. Te ielikta tīri humāna jēga par bērna audzināšanu , attīstīšanu un izglītošanu.

PANĀKT rezultātu. Pa- nākt . Skolotājam vai vecākiem ir tikai jāpanāk pretī bērnam un jāsaprot to, kas viņā ir jau ielikts. Mēs kopā ar bērnu ejam pretī viņa nākotnei. Atklājam to, kas viņā ir ielikts, un to attīstām ar cieņu pret visām viņa veiksmēm un neveiksmēm.

Līdzīgi varam ieklausīties vārdos krievu valodā: vospitaņije, vos- pitaņije, pitaņije vozvišennim. Urok; u-prok. Katra mācību stunda palīdz realizēties bērna likteņa gaišākajai pusei.

Jau pieminēju sanskrita valodas vārdu sakņu līdzību ar latviešu valodu. Taču vēl interesantāk ir atklāt vārdu dziļāko nozīmi ar šīs valodas palīdzību. Daži piemēri.

Stunda – sanskritā nozīmē 1)augsts dziedājums, 2)slavinājums. Skolotāji pārdomā stundas mērķus, domā par katru bērnu individuāli, vedina uz rezultātu, veido interesantu procesu, paredz atklāsmes u.t.t. Mums nav tiesību šo „augsto dziedājumu” bērniem nonivelēt līdz parastai informācijas sniegšanai, kaut vai ņemot pēc kārtas visus tehniskos līdzekļus.

Tātad katrai mācību stundai jānes sevī augstākās vērtības.

Tiek uzskatīts, ka vārds ‘daina’ arī nācis no senatnes, no sanskrita un indoeiropiešu

pirmvalodām.

Sanskritā „ dēnā” un indoeiropiešu sakne „dhi” nozīmē – domāt, saprast, domas ārējā izpausme vārdos.

Mans variants, ka dainu vārds cēlies no sanskrita vārda ‘daiva’, kas nozīmē Dieva žēlastība, daudzu nezināmu faktoru kopums, kas nosaka, vai zināma darbība tiks svētīta ar darba augļiem… Ja cilvēks, augstāku mērķu vadīts, mūža garumā cenšas izprast sevi, Dieva pasauli un darboties atbilstoši likumiem – viņam tiek dots un viņš dod.

Mūsu valodas vārdi veido tautas dziesmas – mūsu ētisko vērtību un garīgo likumu grāmatu ar humāni garīgu nozīmi mūsu un arī pasaules kultūrā. Šie likumi skan tik mūsdienīgi un reizē kopīgi daudzām tautām.

Ieklausīsimies savā valodā un pētīsim vārdu dziļāko jēgu, kas sevī slēpj augstākas vērtības, tām sekosim un vedīsim savus bērnus (nākotni) pa šo ceļu. ‘Scal’ e – trepes. Latviešu valodā ir trīs vārdi ar šādu sakni – skola – skolotājs – skolēns.

Mēs viens otram esam garīgās trepes augšup uz gaismu pretī Augstākajam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
34

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
51

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
313
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
57

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
129

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi