Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ko puiši domā par naudu…

Druva
00:00
09.02.2008
10
200802082310548582 1

Money, money, money… must be funny in the rich man`s world…tā vai apmēram tā skanēja grupas “ABBA” dziesma. Tiesa, nauda svarīga bijusi visos laikos, bet ko mūsdienās jaunieši domā par naudu, centos noskaidrot sarunā ar trim cēsniekiem – Lauri Elsi, Sandi Čemmi un Arti Ūdri.

– Ko jums nozīmē nauda? Lauris: – Šajos laikos diezgan daudz. Neteikšu, ka visu, bet daudz. Ja nav naudas, nav nekā. Tādēļ mēs arī strādājam. Sandis: – Par naudu viss ir nopērkams – izklaide, ikdienišķa iztikšana un degviela autiņam. Lauris: – Ikdienu bez naudas nemaz nevar iedomāties. Ej, kur gribi, tā nepieciešama. – Ko nekad nedarītu naudas dēļ? Lauris: – Nenogalinātu cilvēku. Sandis: – Nebrauktu uz ārzemēm dzīvot un strādāt. Cietumā nesēdētu. Lauris: – Naudas dēļ tur arī negribētos nokļūt. Artis: – Nezinu. Droši vien daudz ko nedarītu. – Kāpēc mūsdienās ir tik izteikta dzīšanās pēc naudas? Artis: – Katram no mums ir kāds mērķis, pēc kura tiecamies. Nauda paver durvis dažādām iespējām. Sandis: – Materiālās vērtības ir kļuvušas daudz svarīgākas. Lauris: – Bet tā bijis vienmēr. Arī karojuši visos laikos ir tikai bagātības un varas dēļ. Mūsdienās tas notiek civilizētāk. Bet, kā jau sākumā teicu, bez naudas neko nevar darīt. Kaut ar draugiem aizbraukt uz ezeru… Vajag šašlikam, aliņam, benzīnam… – Kam visvairāk ikdienā patērējat līdzekļus? Lauris: – Draudzenei. Sandis: – Mašīnai un degvielai. Artis: – Dažādām ikdienas nepieciešamībām. Dažādiem rēķiniem. – Cik svarīgi meitenēm ir tas, lai puisis būtu turīgs? Sandis: – Domāju, ka daudzām tas ir pat primārais. Lauris: – Bet, tā arī jābūt, ka puisis spēj uzturēt meiteni vai vēlāk ģimeni. Tam noteikti nevajadzētu būt vissvarīgākajam, kādēļ meitene puisi izvēlējusies… Bet kādreiz paši esam smējušies – atradīsim bagātu veceni un iesim pie viņas dzīvot. Tas, protams, joks (smejas). Bet patiesībā galvenais, lai manai meitenei nekā netrūktu. Pats varu nedaudz ilgāk paciesties. – Vai kādreiz esat aizdevuši vai aizņēmušies naudu? Lauris: – Esmu aizdevis, un vienmēr ir arī atdots. Ir gadījies, ka par parādu jāatgādina. Bet atdod. Arī pats esmu kādreiz aizņēmies. Vajadzēja ātri naudu dzīvokļa remontam. Sandis: – Ir kādreiz aizdots, bet, ja laikus neatdod, uzticību tas mazina. Vairāk par 20 latiem aizdevis neesmu. Lauris: – Bet vienmēr jau var pateikt: „Man nav. Ja būtu, toč aizdotu.” Artis:</b> – Ir aizdots. Norunājam, kurā datumā atdos, un viss. Ja tā nenotiek, prasu, kāpēc, un norunājam citu datumu. Ir cilvēki, kuri pieraduši visu laiku aizņemties. Lielākā naudas summa, kuru esmu aizdevis, bijuši 1500 lati. – Ko domājat par kredītsaistībām, ar ko nereti apkrāvušies jaunieši? Sandis: – Viss ir aizgājis nedaudz par traku. Esam aizgājuši galējībās un dzīvojam kredītā. Artis: – Bet tās ir iespējas. Varbūt citādāk cilvēkam nav iespēju nopirkt televizoru vai ledusskapi… – Kāds būtu nejēdzīgākais iemesls, kāpēc aizņemties naudu? Sandis: – Lai <i.patusētos. Artis: – Vienam vakaram. Lauris: – Jebkas, kā rezultātā nauda tiktu iztērēta bezmērķīgi. – Vai draugu lokā ir svarīgi, cik katrs esat nodrošināti? Lauris: – Šķiet, ka ne. Par to pat īsti nav piedomāts. Visi kopā aizbraucam, ja vajag aliņam, sametam. Sandis: – Klases salidojumos, iespējams, tas ir citādāk. Tad interesē, kādu skolu kurš pabeidzis, kur strādā un ko vispār dara…, bet citādi tas nav svarīgi. Lauris: – Jā, bet nav tā, ka iet klāt un prasa, cik tad tu pelni… Neies tak sevi sāpināt ( smejas). – Atceraties, kā nopelnījāt pirmo naudu? Artis: – Pamatskolas laikā vasarās lasījām ogas. Bet naudai toreiz bija cita vērtība. Lauris: – Ar brāli laukos braucām ar traktoru un sienu vedām. Maksāja labi, un naudas mums toreiz netrūka. Nezinājām pat, kā iztērēt. Sandis: – Skolā varēja vasarās strādāt, un par to arī kaut ko samaksāja. -Vai neesat domājuši doties peļņā uz ārzemēm? Artis: – Anglijā nodzīvoju vienu gadu. Strādāju. Esmu arī divas reizes pa trim mēnešiem bijis Norvēģijā. Tur naudu pelnīt ir citādāk. Bet ir laba sajūta, ja vari strādāt un par to arī naudu nopelnīt. Lauris: – Nezinu, kā dzīve iekārtosies. Varbūt. Ja ļoti vajadzētu, brauktu. Sandis: – Teikšu, ka nē. Ja tiešām būtu bezizejas situācija, varbūt tikai tad. -Ja tiktu pie miljoniem, ko vispirms izdarītu? Lauris: – Aizbrauktu kaut kur uz siltajām zemēm un vienkārši pagulētu pludmalē. Sandis: – Uzrakstītu atlūgumu un kādu laiku nestrādātu. Artis: – Nopirktu māju, bet vispār domātu par kādu biznesu, lai nauda veido naudu. – Ko par naudu nevar nopirkt? Lauris: – Filmās saka – mīlestību. Garīgās vērtības. Ja mēs būtu miljonāri, diez vai Drabešos sēdētu uz trepītēm un kopā rēktu. Bet tie ir vieni no foršākajiem mirkļiem. Tad par šādām mazām lietām aizmirstu. Sandis: – Laimi… Lauris: – Kas ir laime? Man pilnai laimei daudz nevajag. Vienu aliņu, čipsu paku un labu filmu. Lats trīsdesmit (smejas). Artis: – Veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
30

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
136

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi