Šonedēļ atkārtoti kinoteātrī “Vidzemnieks” demonstrē latviešu filmu “Rīgas sargi”. Ir daļa cēsnieku, kuri filmu noskatījušies jau vairākas reizes un atzīst, ka tā ir vienkārši laba.
Laura Buša:
– Par šo filmu var izteikties daudz un gari. “Rīgas sargi” man pat ļoti patika, jo tur bija gan vēsture, gan mīlestība, gan komēdija, apvienots viss vienā! Runājot par aktierspēli, manuprāt, par šiem aktieriem labāk neviens nemācētu nospēlēt! Nepatika tas, ja ir būts Sinevillā, tad skats uz filmu un dekorācijām, specefektiem liekas nereāls. Nepatika arī tas, ka filma ne visai precīzi attēloja vēstures faktus. Tie bija tādi sīkumi, kā, piemēram, uz stabiem, kur reklāmas salīmētas, bija rakstīts latviešu valodā, bet tajā laikā latviešu valodā rakstīja maz. Labi, pietiks par negatīvo. Patika Jēkaba loma, kuru spēlēja Artūrs Skrastiņš. Šī loma no tiesas bija izdevusies. Arī Jānis Reinis savu nospēlēja labi un pārliecinoši! Patika, ka filmā bija jājūt līdzi varoņiem un jādomā, vai viņiem izdosies vai ne. Kopumā man liekas, ka latviešiem šī ir 100 % viena no labākajam filmām vēsturē.
Liene Liepiņa:
– Šī viennozīmīgi ir pēdējā laika labākā latviešu filma. Kādreiz
šķiet, kāpēc senāk latvieši prata uzņemt labas filmas, piemēram, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Ezera sonāte” vai “Vella kalpi”, bet mūsdienās sanāk tā ne visai. Jāņa Streiča “Likteņdzirnas” bija laba filma, bet vairāk arī nekas cits prātā nenāk. Bet “Rīgas sargi” ir pārspējuši visu. Lai arī nedaudz mani kaitināja tas, ka vēsturiskie momenti ne visai precīzi atspoguļoti, tomēr esmu pārliecināta, ka mūsdienu jaunatne noteikti zinās, kas ir Lāčplēša diena. Aktieriem cepuri nost! A. Skrastiņš savā elementā. Viņam balvu par kolosāli nospēlēto lomu.
Jānis Pētersons:
– Man šī filma patika. To noskatījos ar lielu interesi. Visvairāk sajūsmināja izmantotie specefekti, kas priekš latviešu filmas likās iespaidīgi. Daudzi izsakās, ka filmā vēstures ainas attēlotas neprecīzi, bet es tam nepievērsu īpašu vērību. Uzskatu, ka vēstures attēlošana nepilnu divu stundu kinolentē vispār ir ļoti sarežģīts un varbūt pat nevajadzīgs darbs, jo tam paredzētas dokumentālās filmas. Patika tas, ka filmā bija arī humors, kas skatīšanos padara tikai interesantāku.
Augstu vērtēju to, ka bija daudz piestrādāts pie dažādām dekorācijām, to nevarēja nepamanīt.
Protams, bija arī dažas nianses, par kurām filmas veidošanas procesā varēja gādāt rūpīgāk.
Šī viennozīmīgi ir visu laiku labākā un mūsdienīgākā latviešu filma! Filmai dodu četras acis.
Komentāri