Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Izvairies no tenkām un aprunāšanas

Druva
00:00
01.03.2008
4

Paklačoties pie tasītes kafijas it kā šķiet vienkārši un nevainīgi. Saka arī, ka vīrieši esot lielāki tenkotāji nekā sievietes, bet kas zina? Taču, lai arī kā nebūtu, tenkas un aprunāšana beigās nogurdina. Pie tam tenkotājs kolēģos vai draugu pulkā izraisa neuzticību – arī tajos, kas tās pat it kā labprāt uzklausa.

Gluži kā no grāmatas lapām, jāsaka – par tenkām sauc neoficiālas un nepārbaudītas ziņas, kas nav iegūtas no pirmavota. Domāju, ka tenkotāji nav ieredzēti nevienā laikā, bet te atkal var teikt, lai akmeni met pirmais, kurš nekad par otru nav tenkojis.

Smalko lietu pazinēji uzsver, ka svarīgākais priekšnoteikums, lai

no tenkām pasargātos – tajās nepiedalīties un tās neuzklausīt. Tenkotājus parasti atturot neieinteresētība. Un kā vienu no veidiem, kā parādīt, ka tenkas mūs neinteresē – mainīt sarunas tēmu.

Taču runājot par privāto dzīvi, parasti jau lietišķās attiecībās iesaka ieturēt zelta vidusceļu – ne pārāk daudz par sevi runāt, ne arī pilnībā klusēt. Taču, ja tomēr kolēģis ir nolēmis par savu privāto dzīvi klusēt, nav glīti viņu īpaši iztaujāt un uzdot liekus jautājumus.

Privātās dzīves notikumi, par kuriem vajadzētu informēt vismaz tiešo priekšnieku, ir kāzas, ilgstoša kopdzīve, laulības šķiršana, ģimenes pieaugums un tuva cilvēka nāve. Dalīšanās nozīmīgākajos privātās dzīves notikumos apliecina cieņu un uzticēšanos kolēģiem, taču kolēģus nevajadzētu pārlieku bieži apgrūtināt ar savas privātās dzīves problēmām vai negācijām.

Dzīvot savu, ne svešu dzīvi Jautājot jauniešiem, vai viņi mēdz aprunāt draugus, paziņas, dzirdēju dažādas atbildes. Bet neviens neteica, ka nekad to nebūtu darījis.

Vita, 28 gadi:

– Ļoti nepatīk tenkas, klačošanās. Nav jau tā, ka nekad neesmu ar draudzenēm paklačojusies, bet tas nekad nav bijis aiz ļauna prāta. No skolas atceros meiteni, kuru saucām par izziņu biroju. Viņa par visiem zināja visu un vislabāk. Vēl tagad, viņu iedomājoties, metas šermuļi. Tādi cilvēki man nepatīk. Nesaprotu, kā var interesēt tas, cik otrs pelna, ko dara vakaros, kā izklaidējas un ko ēd brokastīs. Tas nozīmē, ka citu dzīve interesē vairāk nekā sava.

Ilze, 24 gadi:

– Paklačoties kādreiz patīk. Ar draudzenēm pārrunājam, kā kurai brīvdienās gājis, kurš ko pametis, kurš ar ko apprecējies, kurai bērniņš gaidāms. Bet nekad parunāšana nav ļauna. Nelienu otra makā, gultā un kastrolī. Šķiet, laukos tenkošana ir aktuālāka. Mazs miests, visi par visu zina.

Man reiz gadījās, ka klačīgas paziņas māte mani publiskā pasākumā bildējusi, lai meitiņai parādītu, kā izskatos, cik resna vai tieva kļuvusi… Un netrūkst tādu, kuriem patīk jautāt – cik pelni, ar kādu auto brauc, vai dzīvoklis pirkts kredītā, cik vīrs daudz pelna? Renārs, 27 gadi: – Veči neklačojas, veči apspriež. Turklāt aplami apgalvot, ka vīrieši pārspriež nakts piedzīvojumus vai meitenes. Drīzāk runā par to, kādu autiņu nopircis kaimiņš, cik darba vietas nomainījis, kurš uz Īriju kārtējo reizi aizbraucis. Jā, par draugiem pastāsta, ja dzirdēts, kā klājas. Domāju, ka sieviešu žurnāli uzpūtuši burbuli par vīriešiem, kuri tikai stāsta par savām meitenēm. Patiesībā ar to gan vīrieši nelielās. Ja nu kāds vēl atņems?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
34

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
51

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
313
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
57

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
129

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi