Latvijā 89% skolotāju ir sievietes, tās ir vidēji 47 gadus vecas, 97% no viņām ir vismaz bakalaura grāds, skolas vidē strādājušas vidēji 22 gadus un strādā klasē ar vidēji 18 skolēniem – tāds ir Starptautiskā mācību vides pētījuma (TALIS) secinājums par Latviju.
Sporta pedagogu profesijā vīriešu un sieviešu attiecība ir līdzīga. Savukārt valodas, sociālās zinātnes un matemātika gandrīz pilnībā ir sieviešu ziņā. Latvijas izglītības sistēma kopumā ir feminizēta, uzskata starptautiskā pētījuma par skolotājiem vadītājs Latvijā profesors Andrejs Geske. Viņš ir pārliecināts, ja skolā nav vīriešu, zēniem pietrūkst motivācijas, jo viņi neredz paraugu.
Cēsu Jaunās sākumskolas skolotājs Lauris Bokišs piektajām klasēm pasniedz latviešu valodu un savulaik, pateicoties kustībai “Iespējamā misija”, viņš strādāja Rīgas skolā par literatūras un kulturoloģijas skolotāju, taču pēc trīs gadiem saprata, ka lielās skolas ar daudziem audzēkņiem nav domātas viņam. Nesen Lauris ar ģimeni pārvācās uz dzīvi Cēsīs, te strādā Jaunajā sākumskoliņā un ir, kā pats saka, mierā ar sevi.
“”Iespējamās misijas” dalībniekiem sadalījums pēc dzimumiem ir samērā vienāds, nevarētu teikt, ka vīriešu ir krietni mazākumā, tātad interese par skolotāja darbu ir. Tā kā Latvijā šī ir viena no zemāk apmaksātajām profesijām, skaidrs, ka vīriešu īpatsvars izglītības jomā samazinās, jo vēl arvien uz vīriešu pleciem gulstas pirmatnējā apziņa par “mamuta stiepšanu mājās”, lai ģimene būtu pilnībā apgādāta, savukārt sievietes ir izturīgākas daudzējādā ziņā, līdz ar to viņas ilgāk noturas skolas vidē un spēj pavilkt citādi smagu nastu,” saka skolotājs.
Veiktajā pētījumā noskaidrojās, ka zēni dod priekšroku skolotājam vīrietim, jo viņam ir līdzīga dzīves uztvere, pieredze, intereses un domāšanas veids. Vīrietis skolotājs spēj labāk saprast zēnu spēles, un puišiem ar viņu ir vieglāk kontaktēties. Savukārt meitenēm skolotājs vīrietis dod iespēju iemācīties, kā sadarboties un veidot attiecības ar vīrieti ārpus ģimenes. Šī izpratne meitenēm vēlāk palīdz veiksmīgāk ieiet plašākajā pieaugušo dzīvē – universitātē, darbā un personīgajās attiecībās.
L. Bokišs piekrīt, ka izglītības sistēmā būtu nepieciešams vairāk vīriešu ne tikai zēnu mājturības vai sporta stundās. Līdztekus zināšanu apguvei bērni skolā mācās socializēties, tāpēc bērna attīstības procesā nepieciešams kontakts un atbalsts no abu dzimumu pedagogiem. “Vecāki ļoti bieži ierauti ikdienas darbos un nespēj sniegt bērniem nepieciešamo uzmanību, tāpēc bērni meklē atbalsta personas skolās. Ja tās ir tikai skolotājas, tad puišiem klājas grūtāk. Sociāli un emocionāli bērniem ir vajadzīga enerģijas apmaiņa ar abu dzimumu pārstāvjiem un dažādās kvalitātēs,” pauž skolotājs, piebilstot, ka pašlaik liela daļa bērnu skolu uztver kā kaut kādu pauzi, jo, viņu izpratnē, dzīve pastāv tikai pirms un pēc skolas. Pati skola un mācību process ir atsēdēšana vai ciešanas un mokas.
“Attieksme no skolēniem pret mani kā vīrieti – pasniedzēju nav citāda, bet, ja nepieciešams, varu kaut ko aizrādīt stingrākā balsī, lai gan pēc dabas neesmu bargs. Tomēr ikviens aizrādījums darbojas tad, ja es skolēniem paskaidroju, kāpēc, piemēram, tagad nedrīkst pļāpāt, kāpēc tagad nedrīkst dīdīties,” saka L.Bokišs, piebilstot, ka Cēsu Jaunajā sākumskolā klasītēs ir astoņi līdz 12 bērni.
Savukārt Jurijs Vaido pasniedz skolēniem sporta stundas Cēsu 2. pamatskolā un līdztekus ir treneris trenažieru zālē. Arī viņš piekrīt pētījuma secinājumiem un saka, ka būtu labāk, ja skolās strādātu vairāk vīriešu, taču vispirms ir jāceļ pedagoga profesijas prestižs. “Tāpat bez garām runām skaidrs, ka nepieciešams paaugstināt arī skolotāju atalgojumu. Es strādāju skolā, bet, lai galīgi nepazaudētu savu vīrieša pašvērtējumu, darbojos arī sporta kompleksā par vecāko fitnesa treneri, vēl interešu centrā vadu bērniem nodarbības,” saka J. Vaido.
Jaunais skolotājs ieskicē, ka vīrietim strādāt par skolotāju ir grūtāk tāpēc, ka sievietēs jau no dabas ir vairāk mātišķo instinktu. Tās vairāk panāk runājot un esot noturīgākas emocijās, kamēr vīrieši visu vēlas nokārtot ātri un bez ierunām, parādot, kurš ir situācijas noteicējs. “Skaties, kā gribi, skolotājs vairs nav cienīts un profesija nav prestiža. Pret mani kā fitnesa treneri puiši izturas pavisam citādi, sporta zālē es varu diktēt noteikumus – nav kārtības, nav disciplīnas? – tur ir durvis! Bet skolā bērns var būt klaji rupjš, izturēties pret mani aizvainojoši, taču es esmu bezspēcīgs. Vīrieši pēc savas būtības ir citādi, tāpēc nav brīnums, ka izglītības sistēmā viņu nav. Pašlaik mazs, nepaklausīgs un izlutināts bērnelis ir pārāks par jebkuru skolotāju, arī par skolotāju vīrieti,” ar nožēlu par situāciju saka J. Vaido.
Skolā sporta stundās meiteņu un zēnu skaits izlīdzinās, taču ārpusskolas sporta nodarbībās vairāk iesaistās zēni: “Lai spētu aizraut zēnus, lai viņus motivētu, nepieciešama līdzdarbošanās, ko arī aktīvi cenšos darīt. Ja skolā gadās aktīvas klases un ieinteresēti bērni, es spēlēju spēles kopā ar viņiem, nevis stāvu malā un izkliedzu komandas, taču dažas klases uzvedības ziņā ir visīstākās galvassāpes. Ar bērniem var atrast kopēju valodu, ja nodibina daļēji draudzīgas attiecības, saglabājot stingru vīrieša stāju. Mūsu skolā esam četri vīrieši skolotāji. Ar pārējo kolektīvu pārāk nesadarbojos, jo, tikko beidzas vienas nodarbības, steidzos uz nākamajām,” saka sporta skolotājs, piebilstot: “Tu kā skolotājs šodien neesi nekas. Ja zēni meklē autoritāti, motivāciju un treneri, tad vismaz pagaidām ne jau skolā.”
Tikmēr starptautiskā pētījuma Latvijā autori uzskata, ka vīriešu skolotāju skaits skolās ir jāpalielina. Vīriešiem jābūt vismaz vienai trešdaļai no visiem pedagogiem, uzskata pētījuma vadītājs Latvijā Geske. Viens no risinājumiem ir profesijas prestiža celšana. Savukārt tas nav iespējams bez algu palielināšanas. Tomēr problēma ir jārisina no vairākām pusēm, un tikai algu palielināšana nemainīs situāciju.
Komentāri