Jaunpiebalga mākslas skolas audzēknes
Lieldienu brīvdienu sniegputenī prātā nāca dabas stihija Turcijā.
Tās dēļ mēs nokavējām lidmašīnas reisu uz mājām, jo autobuss kavējās vairāk nekā trīs stundas. Sniega vētra plosījās visā Turcijā. Atpakaļceļš veda ar citas kompānijas lidmašīnu caur Maskavu.
Turcijā Jaunpiebalgas mākslas skolu pārstāvējām Comenius projektā „Tradicionālās mākslas tehnikas” kopā ar skolotājiem Sandru Strēli, Zandu Liedskalniņu, Daci Mačukāni, Arti Beķeri un Ullu Loginu. Tas bija brīnumains brauciens, kurš ļāva labāk iepazīt Turcijas tautu un kultūru.
Nedēļu pavadījām Denizli pilsētā, bet ielidojām Stambulā ( 12 miljoni iedzīvotāju), kur redzējām daudz ziemeļniekiem neierastā – mošejas, katedrāles, minaretus, kontrastus starp seno un mūsdienīgo. Piecreiz dienā dziedošas balsis aicināja ticīgos uz lūgšanu.
Projektā noderīga bija Stambulas etnogrāfiskā mākslas muzeja apskate ar bagātu izklāstu par Turcijas tautas mākslas vēsturi. Ne vienā vien turku paklāju rakstā varēja atrast latviešu tautas dievību simbolus, rakstu zīmes.
To meklēšana un pētīšana ir mūsu Comenius projekta otrā gada tēma. Māksla vieno tautas – to apliecināja arī trīs projektā iesaistīto skolu, tai skaitā Polijas, veidotā izstāde Denizli mākslas galerijā un prezentācijas skolā. Stikla rotaslietu un dekoratīvu šķīvju gatavošanu, kā arī sveču liešanu apguvām mākslinieku darbnīcā, tajā pašā, kur tapa stiklā lieti projekta sertifikāti.
Pamukkalē, vienā no populārākajām tūrisma vietām Turcijā un arī pasaulē, likās, ka laiks ir apstājies tālajā senatnē, kad Turcijā valdīja imperatori. Šajā vietā var apskatīt un izjust karstos avotus, seno amfiteātri, grieķiskas arkas, neredzētus akmens un klinšu veidojumus.
Dzīvojām turku ģimenēs, un viņu radītā mājas atmosfēra lika justies kā starp savējiem. Sīkās sarunvalodas neskaidrības padarīja vakarus interesantākus un atbrīvotākus. Pateicoties Evitas audžuģimenei, varējām izbaudīt izjādi, kas ir Evitas bērnības iemīļota nodarbe. Tas ceļojumam piešķīra sentimenta devu. Bija patīkami just ģimeņu interesi par Latviju, tradīcijām, vēsturi un ģeogrāfiju.
Visvairāk jūsmojām par kalniem. Tie atradās visapkārt pilsētai. Katru rītu, ejot uz skolu, varējām uz tiem raudzīties, un pēdējā projekta dienā pat stipri augstu uzkāpt. Tādu skaistums, kāds bija kalnos, nespētu radīt neviens cilvēks.
Jūnijā otro reizi uzņemsim turku un poļu draugus Jaunpiebalgā. Tas būs divgadīgā projekta noslēgums. Būs atkal jāpiedomā, cik reizes uz vaigiem jādod bučas poļiem, cik – turkiem!
Komentāri