10. klases skolnieces
Par daudzu Vecpiebalgas vidusskolas skolēnu neatņemamu ikdienas sastāvdaļu kļuvis sports. Tas nav tikai nodarbības mācību stundās un iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids, bet arī mērķtiecīga un neatlaidīga darbošanās, tāpēc sportā skolas vārds izskan jo bieži. Varam lepoties ar vienu no stiprākajām A grupas zēnu volejbola komandām. Šoziem Latvijas junioru čempionātā 12.klases skolnieki Matīss Valdbergs ieguva 1. vietu slēpošanā un slēpošanas stafetē, Toms Praulītis 1. vietu slēpošanas stafetē un 2. vietu slēpošanā.
– Šis jums bija septītais Latvijas čempionāts. Ar ko šī sezona atšķīrās?
Matīss: – Laika apstākļi bija sliktāki, sacensību mazāk, tās pārsvarā notika uz mākslīgā sniega, bet rezultāti sezonas beigās bija labāki.
Toms: – Pagājušajā gadā sacensību bija vairāk, bet šogad notika tikai Latvijas čempionāti.
– Cik sen nodarbojaties ar slēpošanu?
Matīss: – Deviņu vai desmit gadus vecumā sākām piedalīties sacensībās.
– Kas rosināja nodarboties ar šo sporta veidu?
Toms: – Bērnībā daudzi sportoja. Mēs, puikas, savācāmies kopā un spēlējām futbolu. Mana mamma un tētis ir treneri, un viņi izdomāja mūs pievērst slēpošanai. No sākuma mūs koriģēja tētis. Kad sacensībās uzvarējām sporta skolas audzēkņus, uzmanību sāka pievērst sporta skolas. Mamma kļuva par sporta skolas treneri, un viss sākās nopietni.
– Tom, kādi ir tavi rezultāti biatlonā?
Toms: – Pagājušajā vasarā (tad ir jāskrien un jāšauj) Latvijas kausu izcīņā ieguvu 1. un 2. vietu, arī iepriekšējos gados esmu bijis Latvijas čempions.
– Kāda ir treniņu nedēļa?
Matīss: – Trenējamies no pirmdienas līdz piektdienai. Ziemā parasti sestdienās un svētdienās ir sacensības. Pēc mācībām skolā, kas beidzas ap četriem pēcpusdienā, trenējamies pusotru stundu vai stundu.
– Kā trenējaties, kad nav sniega?
Toms: – Vasarā braucam ar rollerslēpēm un velosipēdu, skrienam un peldam. Bet ziemā, kad sniega vietā ir dubļi, trenējamies sporta zālē, spēlējam florbolu vai futbolu. Galvenais, protams, ir uzturēt sevi labā sportiskā formā.
– Kas ir jūsu treneri?
Matīss: – Toma vecāki – Aija un Andris Praulīši.
– Vai esat piedalījušies sacensībās arī citās valstīs?
Matīss: – Esmu piedalījies rollerslēpošanas sacensībās Horvātijā un ziemas olimpiādē Spānijā.
Toms: – Esmu startējis Igaunijā un Zviedrijā.
– Lai sasniegtu vērā ņemamus rezultātus, ar kādām grūtībām nākas saskarties?
Matīss: – Kavēju skolu, tas ietekmē manas sekmes. Nesanāk arī apmeklēt daudzus pasākumus, jo sacensības parasti ir sestdienās un svētdienās.
Toms: – Cieš mācības. Reizēm gaidāmo sacensību dēļ arī jāatsaka radiem.
– Kas ir galvenais, lai sasniegtu labus rezultātus?
Matīss: – Mērķtiecība.
Toms: – Arī ļoti liels gribasspēks. Un noteikti vecāku atbalsts.
– Kas ir jūsu sponsori un atbalstītāji?
Toms: – Lielākais atbalstītājs ir Inešu pagasta padome, kas samaksā mums dalības maksu visās svarīgajās sacensībās un ceļa izdevumus.
Matīss: – Kad mums ir sacensības ārzemēs, tad apmaksā gandrīz visu. Pie lielākajiem sponsoriem var pieskaitīt vecākus, par ko esam pateicīgi.
– Ko jums ir devusi nodarbošanās ar sportu?
Toms: – Attīstījusi pozitīvas rakstura īpašības, piemēram, mērķtiecību un neatlaidību. Sports veido spēcīgu raksturu un māca nepadoties grūtībās.
– Kādas ir jauniešu attiecības ar sportu?
Toms: – Jaunieši vairs negrib piepūlēties. Bērnībā mums būtu liels pārdzīvojums, ja par kādu pārkāpumu izraidītu no treniņa, bet tagad, liekas, skolēniem ir vienalga.
Matīss: – Daļa jauniešu sporta stundas un treniņus uztver kā nepatīkamu nastu.
– Izlaidums strauji tuvojas, kādi ir jūsu nākotnes plāni saistībā ar sportu?
Toms: – Es noteikti turpināšu sportot, jo ir pārāk daudz ieguldīts, lai apstātos.
Matīss: – Laiks rādīs. Es arī
sportošu, bet vēl nezinu, cik nopietni.
Komentāri