Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Putnu dziesmu pazinējs

Druva
23:00
09.05.2008
63
200805092323322320 1

Vaivēnietis Mārtiņš Platacis nesen nodibināja savu mērniecības firmu. Ikdienā viņš darbojas šajā nozarē, taču aizraušanās ir ornitoloģija. Mārtiņš stāsta, ka Latvijā ir konstatētas vairāk nekā 330 dažādas putnu sugas un kārtīgam ornitologam vismaz dziedātājputnus būtu jāpazīst pēc balss. Viņš atzīst, ka arī pašam ir vēl putnu dziesmas, ko apgūt.

“Sevi gan par ornitologu nesaukšu. Teikšu, ka esmu putnu vērotājs, putnu dziesmu pazinējs un putnu gredzenotājs. Turklāt šinī pusē – Cēsu rajonā – esmu teju vienīgais, kas ar to aizraujas nopietni – veic putnu uzskaiti un meklē ligzdas,” stāsta 25 gadus vecais Mārtiņš un atzīst, ka ar ornitoloģiju sācis aizrauties pēc pamatskolas beigšanas.

“Sākumā tikai fotografēju putnus, bet ar laiku tas izauga līdz fanātiskai interesei un darbībai,” saka Mārtiņš un jautāts, kā var iemācīties atšķirt putnu balsis, saka: “Putnu dziesmu ieraksti ir gan internetā, gan diskos, bet tā tas gluži nenotiek. Piedalījos putnu dziesmu mācību nometnē, kas man bija labs ievads, bet iepazīt balsis var, regulāri ejot dabā. Un viegli jau nav. Vispirms ir jāapzina, kādas putnu sugas sastopamas, kur tās var sastapt, tikai tad var mācīties putnus pazīt pēc dziesmas. Zināšanas gadu no gada jāatkārto, līdz paliek atmiņā.”

Jautāts, kura putna dziesmās Mārtiņam tīk visvairāk klausīties, viņš atbild, ka vienas konkrētas neesot.

“Šorīt bija ļoti patīkami dzirdēt, piemēram, melngalvas ķauķi, ko labu laiku nebiju dzirdējis. Tas pavisam nesen atlidojis. Bet pat pilsētā uz ielas var dzirdēt dažādas putnu dziesmas. Visbiežāk gan šie dziedātāji ir lielās zīlītes, mājas zvirbuļi un melnie erickiņi, kuru balsis lielākā daļa nepazīst,” pārdomās dalās Mārtiņš, sakot, ka kārtīgam ornitologam būtu jāpazīst vismaz simts dziedātājputnu balsis. Turklāt daži putni mēdz lietot arī saucienus, kliedzienus un bieži tie mainās, mainoties gadalaikam, ka dažbrīd liekas, ka visu iemācīties nav iespējams. Taču tas Mārtiņu stimulē mācīties un apgūt vairāk.

“Man patīk putnus arī vērot, taču tas ir mazliet citādāk, nekā varbūt kādam šķiet. Putnu vērošana ir ģimenes vai bagātu cilvēku nodarbe. Nopērk labu optiku un dodas uz putnu vietām vērot, bet mani tas īsti neaizrauj. Es putnus vēroju citādāk. Man patīk izzināt, kur un kā tie vij ligzdu, kur lido un kur mājo. Man patīk meklēt mikroliegumu putnu sugas un ligzdas, jo, kur atrasta reta putna ligzda, tur kādu laiku mežs ir nosargāts. Un patiesībā ir baisi noraudzīties, ka tik ātros tempos tiek izcirsti meži. Domāju, ka mūsu apkaimē vajadzētu vairāk ornitologu, kuri sekotu putnu dzīvei,” spriež puisis un atklāj, ka Latvijā vairs tikpat kā nav sastopams vistu vanags, jo šiem putniem patīk ligzdot mežu masīvos, kuri pamazām izzūd.

“Iespējams, ka zaudējam vēl kādas putnu sugas. Arī melno stārķu kļūst arvien mazāk,” saka Mārtiņš un atzīst, ka ir īstens dabas cilvēks.

“Dzīvi pilsētā iedomāties nespēju. Lai arī mitinos Rīgas pievārtē –Juglā, šobrīd ar ģimeni aktīvi meklējam lauku māju tepat mūsu rajonā. Esmu arī kaislīgs makšķernieks, katru gadu cenšos noorganizēt zemledus makšķerēšanas sacensības. Patikšanu manā dzīvē netrūkst,” saka puisis, jautāts par nākotnes iecerēm, atzīst: “Nekad nebiju domājis, ka izveidošu savu firmu. Tā notika. Arī par nākotni daudz nedomāju, spriežot, ko īsti vajag izdarīt. Viss notiek pats no sevis. Noteikti jāturpina sevi attīstīt gan mērniecības, gan ornitoloģijas jomā. Ar dzīvi, darbu esmu apmierināts. Man patīk darbu darīt ar rokām, kājām un galvu. Noteikti neesmu radīts darbam ofisā.”

-Tavs lielākais bērnības nedarbs? – Nezinu, vai tas ir lielākais, bet no bērnības atmiņā ir mazdārziņu apzagšana. – Bez kā nevari iedomāties pavadītu dienu? – Galvenais – katru dienu kaut ko paveikt. Diena ir izdevusies, ja visu dienu cītīgi strādāts. – Kas tevi izbrīna cilvēkos? – Brīnos tikai par to, ko nesaprotu. Brīnos tad, ja cilvēki nesaprot mani un, necenšoties saprast, sāk kaut ko jau argumentēt pret. – Kādas modernās tehnoloģijas tevi interesē? – Tā kā viena no sirdslietām ir fotografēšana, bet fotografēju ar filmas aparātiem, tad sekoju, kas notiek fotoaparātu digitālajā attīstībā. – Pēdējā teātra izrāde, uz kuru biji? – Valmieras drāmas teātrī “Idiots”. Izrāde patika. – Dzer kafiju ar cukuru vai bez? – Kafiju dzeru reti, bet pie kūkas noteikti to dzeršu bez cukura.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
30

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
136

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
86

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi