Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Uz eksāmeniem bez brīnumu receptēm

Druva
23:00
29.05.2008
6

Priekuļu vidusskolas 12. klases skolniece

Jo mazāk stresa, jo vairāk laika mācībām un labāki eksāmenu rezultāti. 9. un 12. klašu skolēni vēlas, lai enerģija neizsīkst, kārtojot eksāmenus.

Lai labi sagatavotos valsts eksāmeniem, nav brīnumu recepšu, gluži tāpat kā tādu nav pret pavasara neprātu. Tomēr daudziem ir savas metodes, kā pārvarēt stresu. Var gulēt, ēst šokolādi vai pavadīt stundiņu svaigā gaisā. Regula Šrēdere Nefa rakstījusi: “Ja mēs pirmkārt un galvenokārt vēlamies apgūt zināšanas un nevis tikai nolikt eksāmenu, tad eksāmens ir iespēja ne tikai atklāt savas vājās vietas, bet arī nodemonstrēt savas zināšanas un prasmes.”

Pētīju, ko rakstījis Juris Riņķis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents. Viņš saskāries ar daudzu docentu domāšanas neoriģinālo vienveidību, kas balstās uz piespiedu vielas atcerēšanos, pirms tā pilnīgi aizmirsta. Docents piekrīt Gētem, kas par mācīšanos teicis: „Parasti esmu ienīdis visu, kas man ticis mācīts bez manas dalības un pārdzīvojuma.” Iespējams, Gētes teiktais var palīdzēt paskatīties uz mācībām citādāk, atrast piemērotu veidu, kā iegaumēt dažādo mācību vielu izklāstus.

Lai sāktu nopietnu gatavošanos eksāmeniem, vispirms jāiegūst pēc iespējas precīzāka informācija par to, kādas zināšanas tiks prasītas. Šeit gribētos piebilst, ka mēs, topošie absolventi, nezinām, kādas tēmas tiks pārbaudītas eksāmenos, vien zināmi eksāmenu datumi. Sistemātiski apgūtas zināšanas uzskatāmas par lielāko vērtību, jo tās tikušas pilnībā izprastas un pat apjukuma brīdī, ir iespēja domāt loģiski. Ja gatavošanās eksāmeniem notiek grupās, tad vieglāk atklājas vājās puses un zināšanu robi. Tieši mācību biedri palīdzēs tos piepildīt ar saprotamu informāciju, ne tikai ar sausu teoriju.

J. Riņķis uzskata, ka jāprot plānot laiku. Eksāmenu grafiks ir tik blīvs, ka ierasties ar pilnīgi jaunām zināšanām un skaidru galvu nebūs iespējams. Viens no ieteikumiem veiksmīgai dienas plānošanai ir gatavošanās laikus, mācībām paredzot arī rezerves laiku, neveltot visu tikai mācību darbam, rūpēties arī par līdzsvarotu dienas gaitu. Vakaros vajadzētu dienā iegūto, noklausīto informāciju atkārtot, to pārlasot un pārdomājot.

Labākais veids, kad nepieciešama koncentrēšanās uz būtisko, ir svarīgākā izrakstīšana. Mācīšanos nevajag pārvērst automātiskā darbībā. Taču gadījumos, kad nepieciešams iegaumēt daudz skaitļu, nosaukumu, J. Riņķis iesaka izmantot spēles metodi, tas ir – izveidot kartītes ar vienā pusē izvietotu jautājumu, skaidrojumu, bet otrā pusē uzrakstītu atbilstošo atbildi vai svešvārdu. Kartītes var paņemt līdzi un izmantot jebkurā brīdī.

Ir tādi, kuri pirms eksāmeniem neguļ un neēd, tik mācās, bet mehāniski iekaltās zināšanas ne vienmēr ir noderīgas. Miega trūkumā zūd spēja domāt un loģiski spriest. Šādu pārmācīšanos parasti rada stress, bailes. Izpētīts, ka teicams sniegums vienmēr saistās ar mērenu uztraukumu. Pilnīga vienaldzība pret eksāmenu mazina koncentrēšanos.

Bailes no eksāmeniem, pēc psihologa Alberta Banduras domām, nav klasiski aprakstāmas, bet gan izteikta orientēšanās uz visdažādāko prognožu piepildīšanos. Psihologi iesaka baiļu reakciju vājināt, iztēlojoties sevi bailes izraisošā situācijā. Tas rada pieradumu pie šīm jūtām, pēc laika tās kļūst mazākas.

Priekuļu vidusskolas psiholoģijas skolotāja Daina Grase uztraukuma brīžiem iesaka trenēties, kontrolēt savu ķermeni un mēģināt panākt tā atslābināšanos. Ja katrs spētu kontrolēt savas jūtas, mēs itin labi pārvarētu uztraukumus un stresa mirkļus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
34

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
51

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
313
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
57

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
129

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi