Raiskuma pagastā dzīvo Nora un Juris Ķibildi, māsa un brālis, kuri, mācoties Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, guvuši lieliskus panākumus dažāda līmeņa olimpiādēs. Jaunieši savu laiku aizpilda, ar interesi gūstot zināšanas dabaszinātnēs. Aizvadītajā mācību gadā Nora ieguva 1.vietu rajona ķīmijas un latviešu valodas olimpiādē, 3.vietu valsts matemātikas un rajona bioloģijas olimpiādē, Jura kontā ir 1.vieta valsts bioloģijas olimpiādē, kā arī zelta godalga Eiropas Savienības olimpiādē, 3.vieta valsts ķīmijas olimpiādē. Jurim, kurš šogad beidza 10. klasi, vasarā priekšā ir pasaules olimpiāde bioloģijā, kas notiks Indijā.
Māsa un brālis par sevi teic, ka viņi sabiedrībā ir kautrīgi un intraverti. Skolas biedri un pedagogi, ar lepnumu raksturojot Noru un Juri, teic, ka klusie ūdeņi ir tie dziļākie.
Taujāts par panākumu atslēgu, Juris stāsta: “Bioloģija mani aizrauj, gribu to studēt universitātē. Ar iegūto zelta medaļu man ir nodrošināta budžeta vieta. Panākumi ķīmijā vairāk bija veiksme. Olimpiādei gatavojos vien divas nedēļas. Daudz palīdzējuši skolotāji, kuri atbalsta un koncentrē uzmanību uz nepieciešamajām zināšanām.”
Norai interesē dažādas nozares: “Mani vairāk aizrauj zinātne – bioloģija un ķīmija, bet gatavojos arī latviešu valodas olimpiādēm. Apmeklēju arī keramikas pulciņu, mācos ģitārspēli un piedalos orientēšanās sacensībās. Padziļinātu interesi par bioloģiju radīja skolotāja Lauma Micāne, kura priekšmetu māca interesanti un saprotami. Gudrību, iespējams, esam saņēmuši mantojumā, jo mammas radi strādā zinātņu sfērā un tētis ir fizikas skolotājs.”
Gatavošanās pasaules līmeņa olimpiādei Jurim ir satraukuma un atbildības pilna. “Bioloģija nav viegla zinātne, daudz jāmācās. Tagad, olimpiādei tuvojoties, mani nomāc sajūta, ka neko nezinu. Divu nedēļu garumā LU pasniedzēji palīdzēs sagatavoties,” stāsta Juris. Nākotni puisis iecerējis veltīt zaļajai bioloģijai – sniedzot praktisku devumu dabas aizsardzībā, nevis ieslēdzot sevi laboratorijas sienās. “Cik daudz ļauna cilvēks nodarījis dabai! Ir pēdējais laiks kaut ko mainīt. Efektīvs risinājums būtu, ja pasaules iedzīvotāji kļūtu veģetārieši. Nevajadzētu audzēt lopus, fauna pati sevi regulētu un netiktu izšķiesti resursi dzīvnieku turēšanai. Neesmu veģetārietis, tomēr ceru, ka kādreiz man tas izdosies,” stāsta Juris, kurš visaugstāk vērtē godīgumu un taisnīgumu. “Ticu, ka ar šīm īpašībām Latvijā var kāpt pa karjeras kāpnēm. Ja godīgums iet roku rokā ar neatlaidību un stipru raksturu, panākumu veiksme garantēta.”
Puiša lielākais sapnis ir dzīvot saskaņā ar sevi, nekaitējot pasaulei. Viņš vēlas, lai pats un cilvēki ap viņu būtu laimīgi. Juris mīl Latvijas dabu un ar neviltotu prieku vienmēr gaida pirmo sniegu, kas zemi padara tik baltu un svētu. Tādēļ viņš nekad nevarētu atstāt Latviju un meklēt darbu Īrijā: ” Ja iespējama karjeras izaugsme vai sadarbība starptautiskā līmenī, tad lai ārzemes mani gaida, citādi tām saku -nē.”
Noru, kura tūlīt beigs pamatskolu, satrauc globalizācija, kuras dēļ latvieši pārlieku aktīvi izbrauc uz ārvalstīm labākas dzīves meklējumos. “Latvieši rīkojas kā Sprīdītis. Vien atšķirība ir tā, ka viņš atgriezās, bet tagad vairums ceļu mājup vairs negrib atrast. Gribu ceļot, iepazīt citas kultūras, zinātņu attīstību, tikai ne strādāt ārzemēs,” stāsta meitene. Nora plāno mācīties klasē ar dabas zinību novirzienu. Tas pavērs plašākas studiju un karjeras iespējas. “Zinātnes joma ir plaša, nezinu, kas trīs gadu laikā vairāk iekritīs sirdī – bioloģija, ķīmija vai fizika. Kad mācījos 3.klasē, mani kaitināja jautājums – par ko gribi kļūt? Sapņu profesijas man nebija, tādēļ amatu, kas bija jāraksta, špikoju no klasesbiedriem,” smejoties atklāj Nora, kura šovasar mājās garlaicībā nenīks – jau ieplānots brauciens uz Čehiju kopā ar orientieristiem un augustā trīs nedēļu nometne “Alfa”.
Lai gan Nora sevi atzīst par nedrošu cilvēku, viņa izceļas ar aktivitāti un piedalīšanos pasākumos. Meitenes lielākais sapnis sastāv no daudziem, daudziem maziem sapnīšiem, kas savienojoties rada mazu daļiņu no bezgalības piepildījuma. Nora par laimīgākajiem dzīves mirkļiem stāsta: “Mīlu rudeni, jo tad svinu savu dzimšanas dienu. Bet katrā gadalaikā es protu saskatīt ko interesantu un neaizmirstamu, kas ikreiz liek ilgoties, lai gadalaiks atgriežas atkal un atkal.”
Komentāri