Cēsnieks Agris Ozols ir 23 gadus vecs puisis, kurš no darba brīvajā laikā aizrāvies ar spēkavīru sacensībām. Agra sapnis – kļūt no amatiera par profesionālu sportistu.
Agris stāsta, ka ar sportošanu aizrāvies, mācoties Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā.
„Man vienmēr ir paticis staipīt smagumus, taču sporta aktivitātes aizsāku ar lodes grūšanu, vēl mācoties tehnikumā. Toreiz uz Jāņiem tika organizētas spēkavīru sacensības, kurās ieguvu pirmo vietu. Pēc tam divus gadus šīm aktivitātēm biju metis mieru. Kādu laiku pavadīju arī Anglijā. Taču, atgriezies Latvijā, sanāca tā, ka Cēsīs notika spēkavīru sacensības – pirmais posms,” stāsta Agris un atklāj, ka šajās sacensībās ieguvis 3. vietu. Viņš gan neslēpj, ka gājis diezgan smagi, jo ilgi nebija trenējies.
“Pagājušajā gadā sacensības spēkavīriem jau notika trīs posmos. Piedalījos un izcīnīju trešo vietu. Ziemu esmu pavadījis, cītīgi trenējoties, un šī gada pirmajās Latvijas čempionāta amatieru spēkavīru sacensībās, kuras notika Ogrē, ieguvu 3. vietu 23 spēkavīru vidū. Jāsaka – arī šogad pirmais posms nebija viegls. Bija jācīnās smagi. Sacensībās piedalījās labākie spēkavīri no visas Latvijas vecumā no 19 līdz 35 gadiem. Jāatzīstas, ka pats gan necerēju, ka iegūšu tik labus rezultātus, bet esmu priecīgs par sasniegto. Turpinu trenēties un gaidu nākamos piecus šīs sezonas posmus,” domās dalās 113 kilogramus smagais spēkavīrs un jautāts, uz ko Agris kā sportists tiecas, viņš atbild: “Esmu amatieris, bet gribētu kļūt par profesionālu sportistu. Daudz laika pavadu trenējoties. Skrienu gan krosu, gan sprintu. Cilāju dzelžus trenažieru zālē. Domāju arī par pilnvērtīgu uzturu. Daudz ēdu gaļu un dzeru lauku pienu. Arī makaroni un rīsi ir manā ēdienkartē. Varētu teikt, ka ēdu visu. Taču jāsaka, svaru pieaudzēt var jebkurā laikā, bet nedrīkst zaudēt arī ātrumu, kas sacensībās nav mazsvarīgi.”
Agris stāsta, ka konkurence ir liela, tādēļ pirms sacensībām sportisti nemēdz iepriekš daudz savā starpā sarunāties.
“Neko lieku neviens par sevi nestāsta. Ir jautājumi, uz kuriem neatbild. Taču pēc pirmajiem mačiem ir jau neliels ieskats, uz ko katrs esam spējīgs. Tā ka tikai jāstrādā. Žēl, ka Cēsīs nav piemērotas vietas treniņiem. Pats braucu pie trenera uz Valmieru un ceru, ka ar laiku arī Cēsīs tiks sakārtoti jautājumi, kas saistīti ar stadionu un iespējām trenēties dažādu sporta veidu pārstāvjiem,” domās dalās spēkavīrs, atklājot, ka visās sacensībās līdzjutēju rindās sēž arī viņa sieva Inga un mazā meitiņa Evelīna. Turklāt Agra talismans ir viņa laulības gredzens.
“Vienās sacensībās to biju noņēmis no pirksta un kaut kā man negāja. Tagad, nežēlojot gredzena apaļo formu, sacensībās nekad to nenoņemu. Arī ģimenes klātbūtne ir liels atbalsts, bet māņticīgs gan neesmu. Melnam kaķim, kurš pārskrien ceļu, neticu,” domās dalās spēkavīrs.
Jautāts, kā Agris pavada brīvo laiku, viņš atbild, ka daudz ir kopā ar ģimeni, atpūšoties un ceļojot.
“Pārsvarā visus pasākumus apmeklējam kopā. Man dzīvē svarīgākais ir ģimene. Vēlos izaudzināt labu un laimīgu meitiņu. Gribu savus mīļos nodrošināt ar labklājību un pārticību. Turklāt, ja vien ir vēlēšanās, dzīvē var visu apvienot – darbus, pienākumus, hobiju un visu citu. Dažkārt saka- jaunajiem grūta dzīve… Es teiktu, ka nav tik traki. Jo vairāk domā par slikto, jo tas piepildās. Esmu optimists. Turklāt uzskatu, ka lielā mērā paši esam atbildīgi par savu dzīvi un labklājību,” domās dalās cēsnieks. – Ko visaugstāk vērtē cilvēkos? – Uzticību. Nepatīk cilvēki, kuri piečakarē. – Tuvākais pasākums, kuru apmeklēsiet? – Noteikti šodien apmeklēsim ralliju. Ņemsim līdzi arī meitiņu. – Kā vasarā mēdz atpūsties? – Makšķerēju. Esmu kaislīgs makšķernieks. Bieži braucam arī uz jūru pastaigāties. – Mīļākā bērnības pasaka? – Īsti vairs pasakas neatceros. Pats nekad neesmu bijis arī liels grāmatu lasītājs. – Veiksmes pamatā ir… – …pozitīvas domas. – Izvēlēsies glāzi svaigi spiestas sulas vai tasi kafijas? – Pienu un tikai pienu!
Komentāri