Reti kuram jaunietim mīļi ir eksaktie mācību priekšmeti – ķīmija, bioloģija un fizika. Eduards Baķis mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā un ir viens no tiem, kuram sirdij tuva ķīmija.
Viņš apgalvo, ka Latvijā ir pietiekami daudz jauniešu, kuri aizraujas ar šo mācību priekšmetu. Tos viņam gadījies satikt Latvijas Universitātes rīkotajā jauno ķīmiķu konkursā, kurš otro gadu notika atklātās ķīmijas olimpiādes vietā.
Eduards ir par mērenību mācībās. „Necenšos sasniegt visaugstākos rezultātus, tas ir ļoti grūti. Svarīgāk ir būt aktīvam un iesaistīties dažādos pasākumos, kaut tajā pašā Latvijas Universitātes rīkotajā jauno ķīmiķu konkursā,” pastāstīja E. Baķis. Viņaprāt, šis jauno ķīmiķu konkurss ir draudzīgāks jauniešiem nekā ķīmijas olimpiāde. Konkursā ne tikai rēķina uzdevumus, bet ir arī dažādas viktorīnas par ķīmijas tēmu un ekskursijas pa Latvijas Universitātes ķīmijas fakultāti. „Apbrīnoju jauniešus, kuri valsts ķīmijas olimpiādē var iegūt godalgotas vietas. Tur patiešām ir jāiegulda ļoti liels darbs,” spriež E. Baķis. Iepriekšējos gados viņam gan izdevies gūt atzinību valsts ķīmijas olimpiādē.
Eduards stāsta, ka ik pa laikam parādās arī tādi jaunie censoņi ķīmijas jomā, kuri pārspēj pat vecāko klašu audzēkņus. „Olimpiādes ir plaši apmeklētas. Šogad bija izraudzīti simts jaunieši no visas Latvijas. No Cēsu rajona mēs bijām trīs cilvēki, turklāt visi no Cēsu Valsts
ģimnāzijas,” pastāstīja E. Baķis.
Lielākā daļa jauniešu patiešām uzskata, ka ķīmija ir grūts priekšmets. „Galvenais – nevajag meklēt vainu skolotājā vai mācību grāmatā, bet vairāk paskatīties uz sevi. Censties gribēt izprast ķīmiju, jo lielākai daļai jauniešu, sākot to mācīties, ir stereotips, ka tas ir grūts un sarežģīts priekšmets un neviens nevarēs izskaidrot visus nesaprotamos jautājumus. Arī vecāki jauniešiem stāsta, ka nav sapratuši ķīmiju, un bērni iedomājas, ka ar viņiem būs tieši tāpat. Protams, arī talantam šajā jomā ir nozīme, bet ar lielu darbu arī daudz ko var panākt,” domā Eduards.
Eduards stāsta, ka daži, kuriem patiešām interesē, iet galējībās. „Svarīgi līdzsvarot intereses, lai ķīmija nebūtu tāda kā apsēstība. Olimpiādēs mēdz piedalīties daži tādi skolēni, kuriem visa dzīve ir ķīmija. Viņi ir nesekmīgi daudzos citos priekšmetos, bet ķīmijā – izcilnieki.”
Pēc vidusskolas Eduards nolēmis turpināt mācības ķīmijas jomā. „Vairāk skatos uz Latvijas Universitātes pusi, jo, piedaloties dažādos ar ķīmiju saistītos konkursos, kurus organizē tieši LU, esmu paspējis iepazīt universitātes mācību programmas un prioritātes,” stāsta E. Baķis, „Man patīk, ka tur sagatavo cilvēkus, kuri uz ķīmijas jomu skatās radoši. Universitāte dod ievirzi zinātnē. Tur norit pētnieciskais darbs, kas mani interesē. Piemēram, mums rādīja, kā notiek gaisa kvalitātes mērīšana Rīgas centrā. Patīk saskatīt sakarības starp teorijām un to, kas notiek dzīvē.”
Ķīmija ir perspektīva profesija Latvijā un pasaulē. Ķīmiķus vajadzēs vienmēr. „Īpaši Latvijā drīz trūks ķīmijas pedagogu,” uzsver Eduards, „labi ir tas, ka LU bakalaura programmā trīs gados var apgūt gan ķīmijas pamatus un kādu specializāciju, gan pedagoģiju. Manuprāt, tas ir ļoti noderīgi, jo es neuzskatu, ka tie cilvēki, kuriem ir bakalaura grāds kādā profesijā, nevarētu mācīt skolēnus. Ar jauno programmu tas būs iespējams oficiāli.”
„Pašlaik gan ķīmijas fakultāte atrodas ne tajās labākajās telpās, bet ar laiku tas mainīsies. Tiek plānots pārcelties uz bioloģijas fakultātes telpām. Eiropas Savienība arī sniedz lielu atbalstu ķīmijas zinātnei Latvijā. Par Eiropas naudu iegādātas daudzas jaunas un modernas iekārtas,” stāsta Eduards.
Jaunietis uzskata, ka katra ķīmiķa mācību ceļā ietilpst studijas ārzemēs, galvenokārt, ASV, jo tā ir lieliska pieredze. Turklāt Latvijā nav iespējams apgūt darbu ar jaunākajām iekārtām, jo daudzas mums nav pieejamas vai arī nav neviena, kuram ir pieredze to izmantošanā. „Latvijā šajā nozarē ir pietiekami labs atalgojums, lai atgrieztos un strādātu te. Daudzi jaunie ķīmiķi strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā,” stāsta E. Baķis.
Šogad Eduards Baķis dosies uz saviem pirmajiem Dziesmu svētkiem. „Manuprāt, šogad Dziesmu svētkiem ir ļoti patīkams repertuārs, kurš nav ļoti atšķirīgs no skolēnu dziesmu svētku repertuāra. Tur iekļautas senas un pārbaudītas vērtības,” iespaidos dalās Eduards. „Ļoti skaists, manuprāt, ir jaunā komponista Ērika Ešenvalda skaņdarbs „Aizej, lietiņ”. Šajā darbā saplūst tagadne ar pagātni.” Par darbu vasarā Eduards nav domājis.
Viņš veltīs laiku atpūtai pie jūras.
„Mūsdienās galvenais ir ieinteresēt nākamo paaudzi ķīmijas jomā. Skolotājam jābūt degsmei un interesei par priekšmetu. Ķīmiķis nav traks cilvēks baltā halātā, kurš skraida apkārt un spridzina vielas, viņš ir cilvēks, kurš izprot to, kas notiek mums apkārt!” nopietni nosaka Eduards.
Komentāri