Pirms desmit, divpadsmit gadiem, kad melnajā tirgū ar draudzeni pārrakstījām ne tikai šīs grupas dziesmu ierakstus, man pat sapņos nerādījās, ka Sex Pistols uzstāšanās jelkad būs vērojama Rīgā.
Nedomājot iegādājos biļetes uz šo koncertu, jo ļoti gribējās redzēt šo mūziķu uzstāšanos. Un tur nu arī viņi bija. Bez liekas greznības, skatuves dekorācijām vai pārspīlēta šova. Melnās kediņās, sarkani rūtainās biksēs un zaļā kreklā – tāds uz skatuves kāpa grupas solists Džonijs Rotens (Džons Laidons), kura pirmais teikums bija – It`s fucking nice to see you Latvia.
Jāatzīst, ka smaids uz lūpm nenodzisa teju visu koncertu. Tas iesākās ar klasisko “Pretty Vacant”. Skanēja arī tādas dziesmas kā “Holidays In The Sun”, “Seventeen”, “No Fun”, “God Save The Queen” , “EMI”, “Silver Machine”, “Road Runner”, “Bodies” un klasisko “Anarchy In
The UK”.
Lai arī šo koncertu neapmeklēja ne 45, ne 32 tūkstoši klausītāju, labi, ja pāris simti bija ieradušies ieraudzīt Sex pistols, tomēr priekšnesums paķēra. Vismaz mani. Man šī mūzika nozīmē daudz, tāpat kā tiem pāris simtiem, kas klausījās koncertu. Protams, netrūka apmeklētāju, kuri ieradās, tērpušies uzvalkos vai dāmas gandrīz vakarkleitās un kuri pēc pirmajām dziesmām devās prom, saprotot, kas tas viņus laikam neinteresē. Ar draudzeni spriedām, ka noteikti daļa grupas fanu uz koncertu netika dārgo biļešu dēļ. Savukārt netrūka to, kuri, iespējams, pat grupas nosaukumu neprastu izrunāt, jo vienkārši izveidojies smalkais tonis apmeklēt visus koncertus pēc kārtas un
draugu vidū pazīmēties. Taču īstie šīs grupas fani un panki gan sirdī, gan dzīvē pulcējās tieši pie skatuves un nevaldīja savus sajūsmas saucienus par viņu lielo dienu un tikšanos ar leģendāro pankgrupu.
Lai kā, šis noteikti ir mans gada labākais koncerts, aiz sevis vienu solīti atstājot pat lielisko Bjorkas uzstāšanos Rīgā. Un prātā skan Rotena atvadu vārdi pēc koncerta: „Johnny Rotten loves you…” Un klātesošie uzgavilēja mūziķiem, divas reizes saucot atpakaļ uz skatuves.
Komentāri