Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Par naudu, azartu un zolīti…

Druva
23:00
05.09.2008
15
200809060152278014 1

Cēsnieks Vitālijs Bogdanovs ir pagājušā gada Latvijas Republikas čempions zolītē. Puisis ar šo visai interesanto sporta veidu sācis nodarboties jau ļoti sen. Kā viņš pats saka, viņam zolīte ir azarts, hobijs un labs laika pavadīšanas veids kopā ar nopietniem spēlmaņiem.

„Zolīti spēlēt sāku mācīties jau piecu gadu vecumā. Mans tēvs labi spēlēja zolīti un viņš man jau no bērna kājas iemācīja daudzas gudrības. Kopā ar viņu piedalījos dažādos turnīros. Sēdēju līdzās un mācījos. Pats turnīros sāku piedalīties no 15 gadu vecuma. Tēvs man līdz pilngadības sasniegšanai bija gan galvotājs, gan sponsors,” stāsta puisis un atklāj, ka šobrīd teju katra nedēļas nogale tiek veltīta dažādiem zolītes turnīriem Latvijā.

Vaicāts par zolīti, Vitālijs stāsta, ka šajā spēlē nepietiek ar to, ka pazīsti kārtis un zini gājienus.

„Spēlei nemitīgi jāseko līdzi. Jāmāk izskaitļot vairāki gājieni uz priekšu. Tas nav viegli. Pats ar smaidu sejā paskatos to zolīti, ko nereti jaunieši spēlē internetā. Tur līmenis ir ļoti zems,” domās dalās čempions zolītē, piebilstot, ka tur viņam vairs nav interesanti spēlēt.

Vitālijs stāsta, ka zolītē spēlēšana notiek tikai uz naudu. Arī turnīros tas tā notiek, kur minimālā likme ir trīsdesmit santīmi par vienu punktu.

„Tā ir spēle uz naudu. Jā, naudu var vinnēt un to var pazaudēt, bet tas piešķir azartu. Kad kļuvu par Latvijas čempionu, vinnēju kausu, prēmiju 1400 latu un vēl apmēram 300 latus, kurus biju vinnējis, spēlējot pie galdiņiem. Protams, naudu vinnēt ir forši. Bet arī pašam ir nācies to zaudēt un pat aizņemties. Lielākā summa, kuru esmu zaudējis, ir apmēram 200 latu. Bet, saskaitot plusus un mīnusus, esmu lielos plusos,” saka Vitālijs un piebilst, ka zolītē liela loma veiksmei. Taču viņš arī nenoliedz, ka ir spēlētāji, kuri pēdējā gada laikā ir atteikušies no zoles spēlēšanas, jo to vairs neatļauj finansiālais stāvoklis.

„Droši vien, ka ne visi var atļauties vakara laikā paspēlēt, piemēram, 200 latus. Ja minimālā likme ir lats vai vairāk, daudzi vairs nevar atļauties uzspēlēt. Patiesībā jāsaka- puse spēlētāju arī uz turnīriem brauc, jo grib naudu vinnēt, bet otra puse brauc hobija un prieka pēc. Es piederu pie tās otras puses. Ja likme ir augstāka par latu, vairs nespēlēju. Un jāsaka, šo gadu laikā neesmu redzējis, ka paspēlētās naudas dēļ izvērstos lieli strīdi vai kautiņi. Parasti uz šiem čempionātiem un turnīriem brauc solīdi cilvēki. Pat deputāti. Un ne jau viņi 200 latu dēļ ies kasīties ar kādu,” stāsta Vitālijs un jautāts par atmosfēru, kāda valda zolītes spēles laikā, atbild: „Spēles laikā ir aizliegts smēķēt, tādēļ daži spēlētāji neatsakās no kādas alkohola devas. Taču jāsaka – zolīti spēlē tie, kuriem ir iekšas. Tie, kuriem nav bailes zaudēt un kuri var izturēt stresa situācijas. Jo spēles laikā valda liels stress, sasprindzinājums un azarts. Tieši tādēļ arī daudzi šo stresu nodzen ar alkohola devu. Turklāt ir tāds teiciens, ka parasti veicas durakiem un dzērājiem. Un dzīvē nereti tā arī notiek. (smejas)”

Jautāts, kā viņa tuvinieki uztver aizraušanos ar zolīti, Vitālijs saka: „Tagad mamma jau ir samierinājusies, ka tas ir viens no maniem peļņas avotiem. Sportā gūtās traumas dēļ četrus mēnešus ārstējos un zolīte man šajā laikā bija peļņas avots. Un tas arī manā dzīvē nedaudz ir izvērties. Taču man zolīte ir sporta veids. Domāju, ka man vēl ir kur augt un attīstīties. Tas, ka esmu kļuvis par čempionu, nenozīmē, ka esmu labākais spēlētājs Latvijā. Droši vien man paveicās. Es nespēlēju slikti, bet ir spēlētāji, kuri par mani spēlē daudz labāk,” atklāti atzīst puisis un neslēpj, ka arī šogad cer veiksmīgi startēt Latvijas čempionātā zolītē. Un kas zina? Varbūt arī šogad Vitālijam izdosies paturēt tik nozīmīgo titulu.

– Ko dari, kad neko negribas darīt? – Tad es nedaru neko. Sēžu internetā. – Lasi grāmatas? – Skolas laikā lasīju. Tā bija nepieciešamība. Tagad nav brīvā laika, ko veltīt grāmatu lasīšanai. – No kā nekad neatsakies? – Neņemot vērā zolītes spēli, tad noteikti draugu uzaicinājumam kopā jautri pavadīt vakaru. – Ko tev nozīmē draugi? – Ļoti daudz. Bez draugiem nevaru iedomāties savu dzīvi. Daudz laika veltu draugiem. – Šīs vasaras lielākais notikums? – Atsāku spēlēt futbolu labā komandā Priekuļos. Diemžēl traumas dēļ nācās šo nodarbi atstāt nedaudz novārtā. – Ko darītu, ja vinnētu kaudzi naudas? – Esmu reālists. Nevaru iedomāties, kā būtu vinnēt miljonus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
32

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
138

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
126

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Skolēni papildina dabas taku barības krājumus

06:03
29.10.2025
87

Cēsu 1.pamatskolas skolēni šoruden sagādā patīkamu pārsteigumu Līgatnes dabas takām. 5.-9.klašu audzēkņu komanda – Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms – rosināja skolas biedrus gādāt pārtiku taku iemītniekiem, aicinot lasīt zīles un dalīties ģimenes dārza ražā. Elza, Paula, Marta Amēlija un Toms ar skolotājas Ingas Kraftes-Dambes atbalstu piedalījās skolēnu pašpārvalžu konkursā “Brīvprātīgo darbs skolas un […]

Jāgatavo jaunā paaudze, lai veidotos pēctecība

06:23
15.10.2025
193

Kopš septembra Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē esošajai Jaunatnes lietu nodaļai ir jauna vadītāja- Andra Strautiņa. Viņa uz Cēsu novadu pārcēlusies no Liepājas. Iepriekš Andra strādājusi dažādās jomās, piemēram, komunikācijā un karjeras konsultēšanā. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja priecājas, ka varēs strādāt ar savu mīļāko auditoriju – jauniešiem. Viņa atzīst, ka jauniešu enerģija un dzīvesprieks […]

Jauniešu mājā Cēsīs atver durvis un aicina pievienoties

00:00
14.10.2025
132
4

“Tā ir iespēja satikt jaunus draugus, apgūt ko jaunu un piedalīties aizraujošu pasākumu radīšanā. Kopā mēs veidojam vietu, kur katrs no mums var parādīt savu spēku un idejas,” tā sociālajos tīklos publicētajā plakātā, aicinot uz Atvērto durvju dienu Cēsīs, Jauniešu mājā, 6.oktobra vakarā, rakstīja jaunieši. Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Andra Strautiņa “Druvai” paskaidro, ka šāda […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi