Šķiet, ikdienā ir tik daudz problēmu, stresa un liekas nedrošības sajūtas. Pilsētas ielās sastaptiem jauniešiem vaicāju, kas šobrīd viņus satrauc. Par ko nākas domāt un raizēties? Luīze, 25 gadi( strādā):
– Mani visvairāk šobrīd uztrauc tas, ka draugs gatavojas braukt peļņā uz Dāniju. No vienas puses, viņu saprotu, no otras – viss šķiet bezjēdzīgi. Dusmas ir uz mūsu valdību un tām problēmām, ar ko nākas saskarties ikvienam, jaunam un vecam. Uztrauc, ka ziema nāk. Komunālie maksājumi būs lielāki, siltākas drēbes jānopērk. Domas grozās vien ap ikdienišķām lietām, kas saistītas ar vienkāršu dzīvošanu. Egija, 22 gadi( studē un bauda dzīvi):
– Necenšos uztraukties par sīkumiem. Veselība man ir, rokas un kājas arī. Neinteresējos par politiku un citām bezjēdzīgām lietām. Tas dzīvi padara daudz vienkāršāku. Saprotu, ka manos spēkos nav iespēju kaut ko mainīt. Baudu brīnišķīgo rudeni – košās lapas, rūgteno lapu smaržu. Ar draugiem pavadām kopā brīvo laiku un priecājamies par visu labo. Taču patiesībā mani uztrauc – tas, ka pilsētā nav riktīgi foršas vietas, kur ar draugiem pavadīt brīvo laiku. Nu, vienkārši nav!
Artis, 21 gads (strādā un studē):
– Uztrauc ekonomiskā situācija valstī. Viss strauji kļūst dārgāks, bet alga nekļūst lielāka. Ir grūti būt jaunam un izdzīvot. Nav runa par greznu dzīvi, bet elementāru izdzīvošanu. Dzīvoju viens, mani finansiāli atbalsta vecāki. Ja klāt nāktu ekonomiskā un sociālā atbildība par paša ģimeni, vienkārši nespētu izdzīvot. Patiesībā dzīve ir ļoti grūta, par to visu domājot, prāts uz jokiem nenesas. Gita, 30 gadi ( jauna darba meklējumos):
– Jau pusgadu esmu bezdarbniece, lai cik jocīgi tas neizklausītos, bet atbilstošu darbu atrast Cēsīs vai rajonā man nav izdevies. No iepriekšējās darba vietas aizgāju tādēļ, ka tur maz maksāja. Darba devējs aizbildinājās, ka arī viņam ir grūti, naudas nav un bizness neplaukst. Taču cik ilgi ar tādām atrunām var aizbāzt darbinieku ausis?! Protams, daudzi taisa kreiso naudu – neizsit čekus, kaut ko nozog vai ne tā pārdod. Viss atkarīgs no katra darba vietas specifikas. Ne velti ir teiciens – pasaki, kur strādā, un es pateikšu, ko zodz. Jā, bezdarbs un katastrofāls naudas trūkums ir tas, kas mani uztrauc. Jānis, 27 gadi (strādā un rūpējas par ģimeni):
– Nebūšu oriģināls un teikšu, ka satrauc bardaks, kāds ir šobrīd valstī. Tēvs tikko zaudēja darbu, māte slima. Pats raujos melnās miesās, lai uzturētu savu ģimeni. Gribas dēlēnam un sievai dot visu labāko. Ir grūti. Nav nemaz runa par kopīgiem ceļojumiem vai nedēļas nogales atpūtu. Tikai darbs, darbs un darbs. Arī draugu ikdienas dzīvē noteicošais vairs nav tusiņi, kā tas bija kādreiz. Tagad katrs domā, kur nopelnīt un kā izdzīvot. Būtu laimīgs, ja varētu vienkārši dzīvot un baudīt notiekošo. Bet kaut kā nesanāk. Laine,28 (auklē mazuli):
– Mani šobrīd visvairāk satrauc nestabilā ekonomiskā un finansiālā situācija valstī. Ģimenē aug bērniņš, paņemti vairāki kredīti, bet nezinu, ko no rītdienas sagaidīt. Satraucošās ziņas par Amerikas bankām, domas, kā tas ietekmēs mūs un kas notiks tālāk. Nezinu, vai jāuztraucas par to, ka banka atņems dzīvokli, vai neatkārtosies ”Bankas Baltija” vēsture. Pašai šķiet, ka manā bērnībā vecākiem par šādām lietām nebija jāuztraucas. Bija darbs un maize, ko celt galdā. Šodien viss ir ačgārni. Jāuztraucas par to, vai būs darbs, vai būs nauda kredītu atmaksai un iztikšanai. Satrauc tas, ka rudens atnācis ar dažādiem vīrusiem un ziņām par citām slimībām. Satrauc tas, ka nevaru atļauties aizbraukt uz labu teātra izrādi vai koncertu. Taču labāk ir tajā visā neiedziļināties, bet ļauties šādām jaukām rudens dienām. Jācer, ka viss beigsies labi!
Komentāri