Cēsnieks Nauris Svika ir jaunais uzņēmējs. Šajā vasarā viņš nodibināja uzņēmumu „B02″, kura piedāvā komandas apmācības un aktīvas atpūtas iespējas. Taču tas, ko Nauris Latvijā cenšas iedzīvināt, ir kaut kas jauns un vēl īsti neredzēts. Īsi to varētu dēvēt par militārās simulācijas spēli.
„Desmit savas dzīves gadus pavadīju dienestā armijā. Taču, mainoties prioritātēm un citiem apstākļiem, no armijas aizgāju. Pēc tam gadu nostrādāju Ežu pasākumu aģentūrā par komandas veidošanas treneri. Šovasar radās iecere par savu biznesu. Pirmā doma bija, ka vēlos mācīt un dot savas militārās zināšanas tālāk Latvijas uzņēmumu komandām. Vajadzēja ekipējumu Domāju par peintbolu, bet tas mani neapmierināja. Piemēram uzņēmumos 50 procenti strādājošo ir sievietes, un tās, kuras kaut reizi ar peintbola bumbu ir atrāvušās, otrreiz vairs īsti to negrib. Turklāt peintbola spēlēšana ierasti notiek vienā konkrētā sagatavotā laukumā. Nav runa par to, ka peintbols ir slikts – tas ir savādāks. Atradu infrasarkanā stara ieročus, kas ir militārās simulācijas komplekts aktīvai atpūtai,” stāsta Nauris un atklāj, ka šo ekipējumu pasūta no Austrālijas, kur tas ieguvis atsaucību aktīvās atpūtas nišā.
Stāstot par militārās simulācijas spēlēm, kuras piedāvā gan jauniešu komandām, gan kolektīvu grupām, Nauris saka: „Tam nav nekāda sakara ar brutalitāti. Galvenais – lietot pareizo pieeju. Ja izspēlē šādu militāru spēli, tad katrs var just, ka ar brutalitāti vai vardarbību tam nav nekāda sakara. Tas ir azarts. Arī mēs savā bērnībā spēlējām kariņus. Nekas jau nav mainījies. Līdz šim jaunākais spēlētājs bijis piecus gadus vecs, vecākais – 88.”
Puisis stāsta, ka viņa dibinātais uzņēmums „B02″ darbojas divās nišās. Viena – uzņēmumu apmācība efektīvam darbam, otra – aktīvā atpūta uzņēmumiem un privātpersonām ar dažādām realitātes spēlēm.
Vaicāts, vai šādas spēles tomēr neveicina vardarbību, Nauris atbild: „Televīzija, datorspēles un viss pārējais ir pilns ar vardarbību. Tas, ka jaunietis vai bērns paņem rokās peintbola pistoli vai šādu lāzerieroci, nav nekas slikts. Dažkārt man liekas, ka cilvēki ar savu mēli nodara daudz lielāku ļaunumu nekā šāda spēle ar neīstu ieroci. Jā, cilvēki nereti baidās no pistoles veidola kā tāda, bet princips ir tāds pats kā jebkurā citā spēlē – hokejā, tautasbumbā vai kur citur. Tikai rokās nav hokejnūja vai bumba, bet pišķiks. Svarīgi dzīvē ir mācēt pasniegt dažādas lietas pareizi. Ja jums mājas pagalmā ir baseins, kur blakus spēlējas arī bērni, labāk taču ir viņus iemācīt peldēt, nevis uzcelt apkārt sētu. Domāju, ka jebkuram cilvēkam vardarbīgu datorspēļu spēlēšana un dažādu filmu skatīšanās nodarīs daudz lielāku ļaunumu nekā šāda azartiska nodarbe, pie tā nosacījuma, ka tā attiecīgajām personām attiecīgi tiek pasniegta. “
Nauris atzīst, ka arī ģimeņu ballītēs arvien lielāku vietu ieņem dažādas aktivitātes.
„Varbūt tiešām ir pienācis mirklis salātu bļodu un svētku alkoholu nolikt kaut uz pāris stundām nost. Cilvēki patiešām svētkus mēģina svinēt arvien aktīvāk un interesantāk. Ir ģimenes, kuras sametas kopā un dodas kādos izbraucienos. Turklāt šādi pasākumi daudz ilgāk paliek atmiņā nekā pasēdēšana pie ikgadējās rasola bļodas,” domās dalās jaunais uzņēmējs un atzīst, ka, dibinot savu firmu, nav domājis par ekonomisko krīzi valstī vai grūtajiem laikiem.
„Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Es izvēlējos riskēt. Jāsāk nevis ar biznesa plānu vai ar ideālas biznesa nišas meklēšanu, bet ar savas domāšanas izmainīšanu. Protams, ikvienam jaunajam censonim jābūt gatavam, ka birokrātija mūsu valstī ir milzīga. Sākt visu no nulles ir grūti, bet ne neiespējami. Turklāt man jāsaka paldies Ežiem, kuri man palīdzēja ar daudzām formalitātēm tikt galā un, protams, arī ģimenei par atbalstu. Jā, valstī ir krīze, un droši vien 90 procenti strādājošo šobrīd lamā savus darba devējus un ne tikai. Es izvēlējos mēģināt darīt kaut ko pats. Ja man gadīsies kādus grūtības, pats ar tām centīšos tikt galā. Uzskata, ka jābūt avantūristam, lai mūsdienās uzsāktu biznesu. Varbūt arī manī ir kaut kas no tā,” spriež Nauris. – Vai bieži apmeklē teātra izrādes? – Nevarētu teikt, ka bieži, bet man patīk. – Kādu rakstura īpašību visaugstāk vērtē cilvēkos? – Godīgumu un uzticību. – Kurš ir tavs mīļākais gadalaiks? – Kādreiz, kad pie mums bija sniegotas ziemas, tā bija ziema. Tagad tā ir agra vasara – maijs, jūnijs. – Kā tev patīk atpūsties? – Ja man būtu laiks atpūsties, tad dotos pārgājienos, ekspedīcijās. Tā būtu noteikti aktīvā atpūta. – Ko tu nemēdz darīt? – Piečakarēt cilvēkus.
Komentāri