Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Jābūt nedaudz avantūristam

Druva
23:00
10.10.2008
58
200810102131204606 1

Cēsnieks Nauris Svika ir jaunais uzņēmējs. Šajā vasarā viņš nodibināja uzņēmumu „B02″, kura piedāvā komandas apmācības un aktīvas atpūtas iespējas. Taču tas, ko Nauris Latvijā cenšas iedzīvināt, ir kaut kas jauns un vēl īsti neredzēts. Īsi to varētu dēvēt par militārās simulācijas spēli.

„Desmit savas dzīves gadus pavadīju dienestā armijā. Taču, mainoties prioritātēm un citiem apstākļiem, no armijas aizgāju. Pēc tam gadu nostrādāju Ežu pasākumu aģentūrā par komandas veidošanas treneri. Šovasar radās iecere par savu biznesu. Pirmā doma bija, ka vēlos mācīt un dot savas militārās zināšanas tālāk Latvijas uzņēmumu komandām. Vajadzēja ekipējumu Domāju par peintbolu, bet tas mani neapmierināja. Piemēram uzņēmumos 50 procenti strādājošo ir sievietes, un tās, kuras kaut reizi ar peintbola bumbu ir atrāvušās, otrreiz vairs īsti to negrib. Turklāt peintbola spēlēšana ierasti notiek vienā konkrētā sagatavotā laukumā. Nav runa par to, ka peintbols ir slikts – tas ir savādāks. Atradu infrasarkanā stara ieročus, kas ir militārās simulācijas komplekts aktīvai atpūtai,” stāsta Nauris un atklāj, ka šo ekipējumu pasūta no Austrālijas, kur tas ieguvis atsaucību aktīvās atpūtas nišā.

Stāstot par militārās simulācijas spēlēm, kuras piedāvā gan jauniešu komandām, gan kolektīvu grupām, Nauris saka: „Tam nav nekāda sakara ar brutalitāti. Galvenais – lietot pareizo pieeju. Ja izspēlē šādu militāru spēli, tad katrs var just, ka ar brutalitāti vai vardarbību tam nav nekāda sakara. Tas ir azarts. Arī mēs savā bērnībā spēlējām kariņus. Nekas jau nav mainījies. Līdz šim jaunākais spēlētājs bijis piecus gadus vecs, vecākais – 88.”

Puisis stāsta, ka viņa dibinātais uzņēmums „B02″ darbojas divās nišās. Viena – uzņēmumu apmācība efektīvam darbam, otra – aktīvā atpūta uzņēmumiem un privātpersonām ar dažādām realitātes spēlēm.

Vaicāts, vai šādas spēles tomēr neveicina vardarbību, Nauris atbild: „Televīzija, datorspēles un viss pārējais ir pilns ar vardarbību. Tas, ka jaunietis vai bērns paņem rokās peintbola pistoli vai šādu lāzerieroci, nav nekas slikts. Dažkārt man liekas, ka cilvēki ar savu mēli nodara daudz lielāku ļaunumu nekā šāda spēle ar neīstu ieroci. Jā, cilvēki nereti baidās no pistoles veidola kā tāda, bet princips ir tāds pats kā jebkurā citā spēlē – hokejā, tautasbumbā vai kur citur. Tikai rokās nav hokejnūja vai bumba, bet pišķiks. Svarīgi dzīvē ir mācēt pasniegt dažādas lietas pareizi. Ja jums mājas pagalmā ir baseins, kur blakus spēlējas arī bērni, labāk taču ir viņus iemācīt peldēt, nevis uzcelt apkārt sētu. Domāju, ka jebkuram cilvēkam vardarbīgu datorspēļu spēlēšana un dažādu filmu skatīšanās nodarīs daudz lielāku ļaunumu nekā šāda azartiska nodarbe, pie tā nosacījuma, ka tā attiecīgajām personām attiecīgi tiek pasniegta. “

Nauris atzīst, ka arī ģimeņu ballītēs arvien lielāku vietu ieņem dažādas aktivitātes.

„Varbūt tiešām ir pienācis mirklis salātu bļodu un svētku alkoholu nolikt kaut uz pāris stundām nost. Cilvēki patiešām svētkus mēģina svinēt arvien aktīvāk un interesantāk. Ir ģimenes, kuras sametas kopā un dodas kādos izbraucienos. Turklāt šādi pasākumi daudz ilgāk paliek atmiņā nekā pasēdēšana pie ikgadējās rasola bļodas,” domās dalās jaunais uzņēmējs un atzīst, ka, dibinot savu firmu, nav domājis par ekonomisko krīzi valstī vai grūtajiem laikiem.

„Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Es izvēlējos riskēt. Jāsāk nevis ar biznesa plānu vai ar ideālas biznesa nišas meklēšanu, bet ar savas domāšanas izmainīšanu. Protams, ikvienam jaunajam censonim jābūt gatavam, ka birokrātija mūsu valstī ir milzīga. Sākt visu no nulles ir grūti, bet ne neiespējami. Turklāt man jāsaka paldies Ežiem, kuri man palīdzēja ar daudzām formalitātēm tikt galā un, protams, arī ģimenei par atbalstu. Jā, valstī ir krīze, un droši vien 90 procenti strādājošo šobrīd lamā savus darba devējus un ne tikai. Es izvēlējos mēģināt darīt kaut ko pats. Ja man gadīsies kādus grūtības, pats ar tām centīšos tikt galā. Uzskata, ka jābūt avantūristam, lai mūsdienās uzsāktu biznesu. Varbūt arī manī ir kaut kas no tā,” spriež Nauris. – Vai bieži apmeklē teātra izrādes? – Nevarētu teikt, ka bieži, bet man patīk. – Kādu rakstura īpašību visaugstāk vērtē cilvēkos? – Godīgumu un uzticību. – Kurš ir tavs mīļākais gadalaiks? – Kādreiz, kad pie mums bija sniegotas ziemas, tā bija ziema. Tagad tā ir agra vasara – maijs, jūnijs. – Kā tev patīk atpūsties? – Ja man būtu laiks atpūsties, tad dotos pārgājienos, ekspedīcijās. Tā būtu noteikti aktīvā atpūta. – Ko tu nemēdz darīt? – Piečakarēt cilvēkus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
31

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
94

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
130

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
56

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
196

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Plāceņi un ievārījums no miziņām

05:04
30.10.2025
141

Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi līdzdarbojas Cēsu novada pašvaldības iniciatīvai “Dalies ar pārtiku Cēsu novadā”. Lai Cēsu novadniekos iedzīvinātu apzinātu un arī apzinīgāku attieksmi pret pārtikas atkritumiem, nupat tautā laisto tālruņu lietotni “Whatsapp” un sociālā medija “Facebook” kontu produktu bezmaksas apmaiņai iecerēts papildināt arī ar studentu pārbaudītām ēdienu receptēm, kur sastāvdaļās ir visiem […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi