Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pūtēju orķestru varenais skanējums

Mairita Kaņepe
10:10
15.12.2017
18
Straupeorkestris

“Tāds koncerts pie mums vēl nebija noticis, iespējams, tāpēc tik liela skatītāju interese,” par sešu pūtēju orķestru koncertu, kas nedēļas nogalē skanēja Plācī, Straupes tautas namā, sacīja tautas nama vadītāja Solveiga Ruska.

Viņa bija aktīvi līdzdarbojusies, lai tautas namā uzņemtu 150 mūziķus no sešiem orķestriem. Dzirdēt Vidzemes pūtēju orķestru uzstāšanos atnāca ap simts novada iedzīvotāju.

“Tā kā mūsu novadā amatieru mākslas koncerti ir apmeklētāki nekā profesionālo mākslinieku sniegtie, domāju, skatītāju orķestru koncertā netrūks, bet tas, ka atnāks tik daudz – neiedomājos,” priecīga pastāstīja Solveiga Rus­ka un neraizējās arī, ka skatītāju pieplūduma dēļ nācās domāt, kā visus orķestrantus un skatītājus nodrošināt ar sēdvietām. Ar tautas nama telpām un krēsliem šoreiz bijis par maz. Orķestra dalībniekiem, lai varētu sagatavoties koncertam, dota vieta arī pagasta pārvaldes telpās.

Koncertā piedalījās Cēsu, Lim­bažu un Valmieras, Pociema, Dikļu un Smiltenes pūtēju orķestris, katrs muzicēja atsevišķi un piedalījās koporķestrī. Mu­zi­kā­lais notikums skatītājiem, kas bija ieradušies no Straupes, Stalbes, Rozulas un Raiskuma, vēstīja par gaidāmo vasaru un Vidzemes orķestru dižkoncertu Dziesmu svēt­ku laikā Rīgā. Straupes tautas nama koncertā sešu orķestru priekšā stājās arī vairāki svētku virsdiriģenti, viņu vidū orķestra “Cē­sis” diriģents Jānis Puriņš un pieredzējušais diriģents, cēsnieks Aivars Radziņš.

Divus jauniešu orķestrus – no Dikļiem un Smiltenes – diriģēja Pēteris Vilks. Viņš muzicēšanu koporķestrī lauku tautas namā vērtēja atzinīgi un uzteica Cēsu orķestra dalībnieku mērķtiecību, Dziesmu svētku gaidīšanas laikā sapulcējot pūtēju orķestrus. Iespēja uzstāties, apliecināt sasniegto meistarību – tam viņš piešķīra lielu nozīmi, lai orķestri godam sagatavotos Dziesmu svētkiem.

“Pēc koncerta bija jūtams, ka apmeklētāji ar dzirdēto un redzēto ir apmierināti,” gaisotni publikā raksturoja Solveiga Ruska, uzsverot, ka skatītāji arī filmējuši priekšnesumus, piemēram, populāras melodijas Zie­mas­svētku noskaņās. “Skatītāji bija smaidīgi, ievēroju, ka priekšnesumu laikā māja ar galvu vai sita ar kāju mūzikas taktī. Publika bija tik ieinteresēta, ka pārvaicāju cēsniekiem, kuri uz Straupes tautas namu bija aicinājuši orķestrus, vai arī citu gadu pie mums atkal rīkos pūtēju orķestru koncertu.” S. Ruska vērtē, ka Strau­pes tautas nams gatavs uzņemties organizēšanu, mūziķu sagaidīšanu, lai atkal piedzīvotu ko tik iespaidīgu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi