Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Koncertzālē “Cēsis” gadu iesāk ar sava rezidējošā Trio Palladio koncertu un Alekseja Naumova personālizstādi

Druva
17:12
08.01.2018
12
2017.04.02. Triopalladio. Cesis. Foto: Anrijs Pozarskis

2017.04.02. TrioPalladio. Cesis. Foto: Anrijs Pozarskis

Sestdien, 13. janvārī, koncertzālē “Cēsis” gaidāmi divi krāšņi notikumi – šī gada koncertzāles rezidences ansambļa Trio Palladio koncerts “Francijas impresijas” un spilgtā, neatkārtojamā gleznotāja Alekseja Naumova izstādes “Pasaules pilsētas” atklāšana. Mūzikā baudīsim franču komponistu-impresionistu skaņdarbus.

Koncertzālei “Cēsis” jaunais, 2018. gads iesācies īpaši – pirmo reizi tai būs pašai savs rezidences ansamblis. Uz gadu noslēgts līgums ar Trio Palladio, kurā muzicē trīs izcili latviešu mūziķi, Lielās mūzikas balvas laureāti – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un pianists Reinis Zariņš. Sadarbības ietvaros koncertzāle piedāvās saviem klausītājiem baudīt vairākas jaunas, īpaši koncertzālei veidotas programmas, kā arī pārstāvēs trio ārpus Latvijas robežām.

“Mēs esam patiesi gandarīti, ka pēc triju gadu darbības, koncertzāle ar savu vārdu var Latvijā un Eiropā prezentēt šo augsti profesionālo mūziķu ansambli, Trio Palladio, kuru raksturo spilgtus solistus, spēcīgas personības, un es gribētu teikt, ka šie mūziķi, atspoguļo šī laika Latvijas kultūras un mūzikas dzīves augstos standartus visplašākajā nozīmē. Mūsu koncertzāle būs trio koncertu platfoma, vieta, kurā klausītāji šogad varēs iepazīt jaunās, trio veidotās programmas. Vēl lielāks prieks, ka bez koncertiem Cēsu koncertzālē, Trio Palladio rudenī uzaicināti sniegt koncertu slavenajā Vigmora zālē Londonā,” prieku par rezidences ansambli pauž koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Gada pirmajā koncertā, 13. janvārī, Trio Palladio koncertprogrammā dzirdēsim franču komponistu Morisa Ravela un Ernesta Šošona klavieru trio, kā arī Kristapa Pētersona opusu “Nakts”.

“Es atminos, ka jau mūsu trio pašā pirmajā repertuāra prātošanas sesijā Kristīne minēja Ravēla Trio. Vēlāk arī Eva reiz sapņaini noteica, ka Ravēlu gan gribētu reiz spēlēt… Un es klusēju, jo manā prātā Ravēla trio asociējās ar kaut ko ļoti sarežģītu un grūtu. Bet tagad, dziļi iemīlējies šai darbā, es pat nespēju vārdus atrast, cik perfekts, cik smalks un noslēpumains tas ir. Savukārt, meklējot otru lielizmēra trio šai programmai, nolēmām uz savas ādas izjust dažādus piegājienus franciskajam pasaules skatījumam, un Šosona agrīnais, bet perfekti izsvērtais un krāšņais trio tur ir tieši vietā,” par programmas izvēli stāsta pianists Reinis Zariņš.

Trio dalībnieki atklāj, ka katrā koncertā vēlas atskaņot arī kādu latviešu autora darbu, un pēdējā laikā no vēl nespēlētajiem viņus visvairāk ir uzrunājis Kristapa Pētersona noslēpumainais, rituālistiskais skaņdarbs “Nakts”.

Pirms koncerta, plkst. 17.00 koncerta noskaņu uzburs INSIGNA mākslas galerijas jaunās izstādes “Pasaules pilsētas” atklāšana. Gleznotāja Alekseja Naumova darbi koncertzālē būs apskatāmi līdz 4. martam.

“Naumova glezniecība ļoti pārliecinoši apliecina ainavas žanra aktualitāti arī 21. gadsimtā. Mākslinieka vitalitāte dzīvē atspoguļojas arī viņa gleznieciskajā valodā – triepienā, kompozīcijā un krāsu kolorītā. Ar apbrīnojamu talantu, tonāli smalku krāsu izjūtu, gaismu, telpu un atmosfērisku vieglumu mākslinieks atklāj pilsētu burvību. Autoram ir svarīga katra konkrētā vieta, laiks un sajūtas, kas pārtop gleznā, tāpēc kā piezīmes mirklim gleznas apakšējā malā līdzās parakstam var lasīt arī vietas nosaukumu un laiku,” izstādi raksturo tās kuratore, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi