Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Pērn Valmierā piedzimuši 266 jaunie valmierieši

Leta
18:36
25.01.2018
5

Pērn Valmieras pilsētā reģistrēti 266 jaundzimušie valmierieši, savukārt miris 221 pilsētnieks, liecina Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas statistika. 2017.gadā kopumā reģistrēti 302 jaundzimušie, no kuriem 266 ir valmierieši, taču tas tāpat bijis par 13 mazuļiem mazāk kā gadu iepriekš. Populārākie vārdi zēniem bijuši Kārlis un Jēkabs, meitenēm – Alise un Elza.

Kopumā pērn reģistrēts 161 zēns un 141 meitene, arī 2016.gadā zēni dzima vairāk nekā meitenes. 2017.gadā reģistrēts viens dvīņu pāris.

Gandrīz puse jaundzimušo (48%) reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un bērnam pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva vai mātes uzvārds. Šim rādītājam ir tendence svārstīties robežās no 42% līdz 52%. Salīdzinot ar 2016.gadu, 2017.gadā šis rādītājs ir samazinājies par 2,5%.

Pēdējo gadu laikā ir novērota tendence, ka bērnu vecāki izlemj laulību reģistrēt pēc otrā bērna piedzimšanas, stāsta Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone. Savukārt 1,7% jaundzimušo pērn reģistrēti bez ziņām par bērna tēvu. Šim rādītājam ir tendence samazināties – pēdējo 13 gadu laikā tas ir sarucis no 8,5% līdz 1,7%.

2017.gadā 38,1% gadījumos piedzimis pirmais bērniņš ģimenē, 40% – kā otrais, 16,2% – kā trešais un 4,9% – kā ceturtais. Jaunākā māmiņa bijusi 17 gadus veca.

Tajā pašā laikā pieaudzis arī mirušo skaits. Ja 2016.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 352 mirušie, tas pērn atzīmēti 376 viņsaulē aizgājušie. Tomēr nodaļas pārstāvji to skaidro ar to, ka Valmierā atrodas arī Vidzemes slimnīca un Tiesu medicīnas eksperts, un faktu, ka miršanu var reģistrēt jebkur. No 376 reģistrētajiem mirušajiem 155 nav valmierieši.

Visbiežāk 2017.gadā cilvēki miruši no sirds slimībām (27,4%), asinsvadu slimībām (20,7%), vēža (14,1%) un plaušu slimībām (11,7%). Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn samazinājies cilvēku skaits, kuri miruši ar sirds vai asinsvadu slimībām, bet palielinājies cilvēku skaits, kuri miruši no vēža. Pēdējos gados ir tendence pieaugt nieru slimībām, kas izraisījušas nāvi. No traumām pērn gājuši bojā 2,6%.

Visvairāk mirušo reģistrēti janvārī – 45, bet vismazāk jūnijā un augustā – 20. 2017.gadā visvecākajam mirušajam vīrietim ir bijuši 99 gadi, bet divām sievietēm – 100 gadi. Joprojām saglabājas tendence, ka mirst arī gados jauni cilvēki, jo īpaši vīrieši. Vecumā no 12 līdz 49 gadiem miruši 20 vīrieši un deviņas sievietes.

Pērn Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 242 laulības, bet šķirtas 88.

2017.gadā Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 242 laulības. Savukārt atzīme par laulības šķiršanu pērn izdarīta 88 laulības reģistros.

Vecākajam pārim bijuši 76 un 70 gadi, taču Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas trīs laulības, kurās līgava bijusi nepilngadīga – 16 un 17 gadi. Lielākā sastaptā vecuma starpība starp līgavu un līgavaini bijuši 34 gadi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
308

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
24

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi