Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Tic mīlestībai no pirmā skatiena

Druva
00:00
14.02.2009
12
200902131518122669 1

Priekulieši Anna(23) un Mārtiņš(25) Sasonkini pagājušā gada augustā pēc septiņu gadu draudzēšanās iestūrēja laulības ostā.

Jaunieši saka- viņu ģimenes svētki ir iepazīšanās gadadienas un kāzu jubileja. Abi atzīst- arī Valentīna diena tiek atzīmēta ar svētku vakariņām vai kādu pārsteigumu. -Vai svinat Valentīndienu? Mārtiņš: -Tā ļoti īpaši ne. Laikam vairāk to svinējām mūsu draudzības sākumā. Bet patiesībā jau tie amerikāņu svētki vien ir. Nedaudz kaitina arī komercija, kas šajā laikā īpaši uzbāzīgi aicina pirkt sirsniņas, lācīšus un daudz ko citu.

Anna: -Tas bija aktuāli vidusskolā, bet arī tagad Valentīndienu atzīmējam ar īpašākām vakariņām, apsveikuma kartīti vai dāvaniņu. -Kuri ir jūsu svētki, ko vienmēr atzīmējat?

Mārtiņš: -Tā noteikti ir mūsu iepazīšanās diena. Arī kāzu jubilejas turpmāk svinēsim.

Anna:-Mēs viens otram esam skolas mīlestība. Mācījos desmitajā klasē, kas iepazinos ar Mārtiņu. Kopš tā laika esam faktiski kopā. Jā, pagājis ilgs laiks, kopš esam kopā. – Kā nāca lēmums apprecēties?

Mārtiņš: -Vispirms vēlējāmies sakārtot savu dzīvi. Beidzām skolas, studijas, iekārtojāmies darbā, iegādājāmies savu dzīvokli, lai nebūtu kā precētam pārim vairs jādzīvo pie vecākiem, un tad jutām, ka šim solim esam gatavi.

Anna: -Laikam jau sen zinājām, ka uz šo soli ejam. Tas bija arī naudas jautājums.

-Kas visspilgtāk palicis prātā no kāzu dienas?

Mārtiņš: -Laikam jau mičošana. Vecāki un vedēji bija pacentušies. Tas bija emocionāls mirklis.

Anna: -Man visa kāzu diena patika. Tajā dienā biju pa īstam laimīga. Skaista bija baznīca. Domāju, ka viss izdevās.

-Ticat mīlestībai no pirmā acu skata?

Mārtiņš: -Noteikti, jo tā tas bija manā gadījumā. Pirms iepazinu Annu, redzēju viņu kādā fotogrāfijā un jau tajā mirklī man viņa iekrita sirdī. Vēlāk uzzināju viņas telefona numuru un zvanīju. Biju ļoti uztraucies, bet viss sanāca.

Anna: -Jā, tu biji īsts drosminieks. Man toreiz nemaz vēl nebija mobilā telefona un Mārtiņš man zvanīja uz mājām(smejas). Bet, runājot par pirmo acu skatienu, laikam jau tā ir- vai nu tā ķīmija izveidojas uzreiz, vai nesanāk nekas. – Kas ir mīlestība?

Anna: -Mīlestība ietver sevī daudz dažādu lietu. Tā vispirms ir cieņa pret otru cilvēku. Tā ir uzticēšanās un vēlēšanās otra cilvēka labā darīt visu to labāko. Mīlestība ir sajūta, ka vēlies ar otru būt kopā un visā dalīties. Mārtiņš: -Piekrītu Annai. Mīlestība ir dalīšanās un vēlēšanās visu laiku ar šo cilvēku būt kopā. Taču nav jau arī tā, ka mīlestība ir tikai viss skaistais un rožainais. Mīlestība ir arī strīdi, asaras… Anna: -Patiesībā jau ir divi jēdzieni – mīlestība un iemīlēšanās. Mīlestība ir kaut kas nopietnāks. Tai ir jau kāds pamats, bet iemīlēšanās ir kaut kas gaisīgs.

Mārtiņš: -Iemīlēties var tikpat ātri, cik to cilvēku aizmirst. Bet īsta mīlestība nezūd.

Anna: -Bet mīlestībā ik pa laikam atkal ir jauna iemīlēšanās. Paiet kāds laiks, Mārtiņš kaut ko izdara, un es atkal viņā iemīlos. Taču tāpat attiecībās sveša nav rutīna. Mārtiņš: -Arī mūsu attiecībās bija krīze, bet tajā laikā sapratām, ka viens bez otra dzīvot nespējam. Bet par tādu īstu rutīnu mēs laikam runāt vēl nevaram. Turklāt mūsu dzīvē viskautkas nemitīgi notiek. Katram ir arī savas intereses un aizraušanās, lai tajās sevi piepildītu. -Kas ir svarīgākais divu cilvēku attiecībās?

Mārtiņš: -Galvenais ir ķīmija. Ja tās nav, nav vērts būt kopā. Tad viņi vienkārši nav laimīgi. Dzīvē nereti var sastapt pārus, kuros redzi, ka tās ķīmijas nav, un ir skaidrs, ka viņi ilgi kopā nebūs.

Anna: -Cilvēki vienkārši satiekas. Un ja tas tā notiek, tas nozīmē, ka tā bijis lemts. Domāju, ka nav nekas traks, ja cilvēki šķiras. Ja vajag, tad tā jādara. Bet patiesībā domāju, ka attiecības starp diviem cilvēkiem ir kaut kas svēts.

-Kas ir tas, ko vēlētos kopīgi piedzīvot? Mārtiņš: -Laikam jau tā būtu ceļošana. Nekur daudz abi kopā neesam bijuši. Uz kādu mēnesi divatā aizbraukt no ikdienas vides. Anna: -Būšu pieticīgāka. Gribu, lai ātrāk pienāk vasara, lai mēs abi esam veseli un laimīgi. Tad jau kopā piedzīvosim visu ko.

Mārtiņš: -Tagad galvā jaucas domas par krīzi valstī. Svarīgākais ir šobrīd nezaudēt darbu. Tad jau viss būs kārtībā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācēt ieraudzīt un atbalstīt

05:30
18.12.2025
104

Mores pamatskolā viena no vērtībām ir atbildība. “Tā ietver arī atbildību pret sabiedrību, pilsoniskumu, izpratni, ka esmu atbildīgs par to, kas notiek apkārt, ne tikai, kas notiek ar mani pašu,” teic skolas direktore Tīna Blūma. Tamdēļ skola vienmēr apdomā, ko labu var izdarīt apkārtējiem un sabiedrībai kopumā. Tā pirmsskolas grupiņas audzinātājas Sanita Lemiese, Ausma Ābola, […]

Uz “Mākslas šķūni” pēc dāvanām

06:28
17.12.2025
39

Šķūnis Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas    pagalmā nedēļas nogalē bija izgaismots, skanēja mūzika un piesaistīja ikviena garāmgājēja uzmanību. “Mums ir šķūnis, kuru var pārvērst par “Mākslas šķūni”,” saka pedagoģe, Ziemassvētku tirdziņa projekta vadītāja Ilma Strazdiņa. Te skolas audzēkņi agrāko gadu tieši tirdziņam    radītie darbi salikti kā izstādē, izgaismoti. Gleznas, zīmējumi, grafikas, keramika, […]

Jauniešu mājas popularizēšanai rada video

05:16
11.12.2025
102

Cēsīs daudzus gadus darbojas Jauniešu māja, kur jaunajiem cilvēkiem ir iespēja kopā saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī izaicināt sevi, organizējot dažādus jauniešiem interesantus pasākumus. Jauniešu mājā darbojas arī 12. klases skolniece Annija Līce. Viņa bija aizdomājusies, kāpēc šo vietu neapmeklē vairāk jauniešu, kas tam varētu būt par iemeslu. Un, tā kā viņas vien­audžiem ikdienas […]

Pirmais Vidzemes reģiona konkurss pūšaminstrumentu spēlē

05:11
10.12.2025
134

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā (AKCMV) norisinājās pirmais Vidzemes reģiona mūzikas skolu audzēkņu konkurss pūšaminstrumentu spēlē “Wenden Wind”. Tajā piedalījās 43 dalībnieki no Vidzemes, tajā skaitā pieci no AKCMV un četri no Jaunpiebal­gas Mūzikas un mākslas skolas. Konkursa nosaukumā simboliski apvienots senais Cēsu pilsētas vārds “Wenden” un pū­šaminstrumentu starptautiskā skanējuma vārds “Wind”, akcentējot gan vietējo […]

Izmest ēdienu, kaitēt videi un radīt zaudējumus sev

05:55
04.12.2025
57

Todien Priekuļu pamatskolā valdīja liela rosība – notika diskusijas, sarunas, meistarklases – , un  viss tikai par pārtiku. Gan to, ko ēdam un neapēdam, bet izmetam atkritumos, gan kā to izmantot ilgāk. Priekuļu pamatskolai ir ekoskolas statuss. Audzēkņi arī ikdienā izzina un cenšas ievērot videi draudzīgas dzīves pamatus. “Skolā ir nopietna pieeja videi un ilgtspējīgiem […]

"Draudzīgie" – skola, kur mācās skolēni un skolotāji

05:51
02.12.2025
200

“Druva” ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas (DACVĢ) direktoru Oskaru Kaulēnu un direktora vietnieci izglītības jomā Līgu Piksi-Zvirbuli tiekas, lai runātu par skolas 35. jubileju, bet tieši šajās dienās skolas vadība saņēmusi vairākus apbalvojumus par veiksmīgu darbu. Skolas direktoram piešķirta Cēsu novada pašvaldības “Gada balva izglītībā” kategorijā “Vadītājs-līderis”, bet pēc sarunas uzzinām, ka L. Pikse-Zvirbule […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi