Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Spēlē tiekas meitenes

Druva
00:00
28.02.2009
3
200903052009468057 1

Februārī jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tikās divas cēsnieces – Marita Kozlovska (20 gadu) un Sintija Reinholde (16 gadu). Šī mēneša spēles tēma – Meiteņu lietas. Taču pirms ķeršanās pie jautājumiem un atbildēm pirmais uzdevums bija uzzīmēt ziedus. Spēles dalībnieces uz vienādiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras šoreiz vērtē “Enhet” grupas solists Lauris Sildniks, meitenēm punktu vietā piešķirot pavasara tulpes.

– Kas ir pirmais, ko vērtējat puišos, ar viņiem iepazīstoties? Marita: – Vispirms noteikti ir vizuālais tēls. Svarīgi, lai puisim būtu kopti zobi. Man patīk arī puiši ar skaistām acīm. Nebūt ne mazsvarīgi ir tas, vai puisis ir komunikabls un jautrs. Taču patiesībā esmu saskārusies ar to, ka pirmais iespaids par cilvēku nereti ir maldīgs. Sintija: – Man patīk puiši ar gariem matiem. Pievēršu uzmanību arī apaviem. Ja tās divas lietas ir ok, tad var skatīties tālāk. Taču patiesībā uzreiz redzu, vai puisis mani interesē, vai ne.

– Dodoties ilgā ceļojumā, kādas trīs lietas ņemtu līdzi? Marita: – Naudu noteikti. Ģimenes un draugu fotogrāfijas. Droši vien mājās neatstātu arī mobilo telefonu. Ja somā būtu vēl vieta, paņemtu līdzi kosmētikas maciņu. Sintija: – Es nevaru iztikt bez multenēm. Tās bieži skatos un noteikti kādu paņemtu līdzi arī ceļojumā, jo tās man atgādinātu par mājām. Man līdzi noteikti būtu arī mammas dāvātais talismans – ūbele.

– Par ko visbiežāk meitenes runā savā starpā? Marita: – Laikam jau par to, kā klājas draugiem un draudzenēm. Meitenes daudz klačojas. Sintija: – Meitenes vienmēr paspēs aprunāt to, kā kura izskatās. Tiks apspriests draudzenes vai klasesbiedrenes jaunais draugs, apģērbs un viss pārējais. Meitenes par laika apstākļiem nerunā. Aprunāšana un otra vērtēšana ir topā.

– Kuras no puišu nodarbēm jums liekas visnesaprotamākās? Marita: – Es laikam vairāk nesaprotu meitenes, nevis puišus. Meitenes vienmēr pārāk satraucas par dažādām lietām un taisa scēnas. Nesaprotu, kādēļ tā vajag. Sintija: – Nekad neesmu sapratusi, kā puiši no rītiem var sataisīties pa pāris minūtēm. Nesaprotu arī to, kādēļ puiši bieži konfliktus risina ar kaušanos. – Bez kā nevarat iedomāties sevi? Marita: – Bez savas labākās draudzenes. Arī bez mobilā telefona.

Bet patiesībā esmu mainīga būtne. Domāju, ka varu sevi iedomāties dažādu un visādu. Sintija: – Bez savām brūnajām acīm, smaida un vaigu bedrītēm.

– Kādēļ meitenes pucējas? Marita: – Meitenes pucējas, lai būtu skaistas sev un citiem. Arī es pati labāk jūtos, kad esmu uzposusies, uzlikusi meikapu un uzvilkusi ko skaistu. Bet, ja nebūtu kosmētikas, izdzīvotu. Sintija: – Es nemēdzu ļoti aizrauties ar kosmētiku. Neesmu tāda cakainā. Taču domāju, ka daļa meiteņu pucējas nevis puišu, bet citu meiteņu dēļ. Jo tieši meitenes visvairāk viena otru vērtē un pēta. Zēniem pat bieži vien ir mazsvarīgi tas, vai acis meitenei uzkrāsotas vai nav. Ir jau meitenes, kas ar krāsošanos pārlieku aizraujas. Brīžiem pat šķiet, ka tūliņ kaut kas drups no sejas.

– Kas jūs iepriecina? Marita: – Mani iepriecina garšīgas pusdienas. Arī kārtīga izsvīšana sportojot. Mani vienmēr iepriecina arī draugi.

Sintija: – Man patīk būt sabiedrībā, un tas mani iepriecina. Mani iepriecina arī mamma. Viņa man ir vislabākā. Iepriecina arī zēni. Un dzīvē sanācis tā, ka zēnu kompānijās jūtos labi. Ar viņiem ir daudz vieglāk saprasties nekā ar meitenēm.

– Kas bijis jaukākais notikums jūsu dzīvē? Marita: – Man prātā nāk tas, kā brālis laukos mani mācīja ar mašīnu braukt. Iemācījos un biju ļoti laimīga. Pēc tam brālis uzdāvināja manu pirmo auto – žigulīti. Sintija: – Visjaukākās un sirsnīgākās vienmēr izvēršas manas dzimšanas dienas.

– Vai meiteņu draudzība ir stiprāka par puišu draudzību? Marita: – Domāju, ka mūsu draudzību ar labāko draudzeni neizšķirtu neviens puisis. Protams, ja kādai no mums uzrodas puisis, tad otra sajūtas nedaudz atstumta, bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka labākās draudzenes puiši nespēj izšķirt. Sintija: – Domāju, ka puišiem draudzība veidojas daudz sarežģītāk, bet, kad tā izveidojas, tā ir daudz stiprāka par meiteņu draudzību. Uzskatu, ka divi draugi viens otru nodos retāk nekā divas meitenes. Kaut kā tā tas dzīvē ir iekārtots. Tāpat uzskatu, ja divu meiteņu draudzībā ienāk puisis, tad pavisam iespējams – meiteņu draudzība pajuks. Bet ja divu puišu vidū ienāk meitene, viņa noteikti nejutīsies trešā liekā. – Kuru no saviem draugiem, paziņām iesakāt nākamās „Divkaujas” cīņai martā? Marita: – Oskaru Treimani. Sintija: – Kristapu Lejiņu.

Lauris Sildniks, grupas “Enhet” solists:

– Izlasot abu meiteņu atbildes, Maritai dodu 6 punktus, bet Sintijai 7,5. Atbildes vērtēju pēc loģikas. Man patika Sintijas domas par puišu draudzību. Varu tam piekrist. Pēc trim “Divkaujas” kārtām, kurās piedalījās Liene Mihaļova, Madara Martinsone, Ivars Ķirsis, Kristaps Jaunzems, Marita Kozlovska un Sintija Reinholde, līderpozīcijas saglabā Madara Martinsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Runā par līdzdalību un saliedējas

07:05
16.07.2024
34

Cēsu novada jauniešu saliedēšanās pasākums “Lauzt Robežas” nemainīgi jau trešo gadu divu dienu garumā aicināja visa novada jauniešus. Pirms septiņiem gadiem to aizsāka toreizējā Pārgaujas novada jaunieši, arī šoreiz, jau septīto reizi, pasākums notika Straupes pagasta atpūtas bāzē “Mārkulīči”, šogad īpaši pievēršot uzmanību tēmai – līdzdalība. Projekta koordinatore Iluta Balode teic, ka pasākums “Mārkulīčos” ir  […]

…no Amatas uz Tūju un tālāk – prom vasarā!

05:17
03.07.2024
50

Skanīgs, sportisks un zaļš šogad izvērtās mācību gada noslēgums Amatas pamatskolā. “Baudījām programmas “Latvijas skolas soma” kultūr­izglītojošās pr­og­ram­mas “Leģendas mūzikā” un “Instrumentu karnevāls”. Skolas direktoram Valdim Nītiņam izdevās ambiciozais, skolēnus tik ļoti intriģējošais divu dienu Vidzemes jūrmalas piedzīvojums: pārgājiens ar nakšņošanu teltīs, pašu gatavotām vakariņām un brokastīm,” tā par atraktīvo skolas mācību gada noslēgumu pastāsta […]

Sapnis par savu mini zoo

10:10
25.06.2024
313
1

Sandijs Polis teic – nav labākas, skaistākas un mierpilnākas vietas uz pasaules par Ieriķiem. Jaunietis ir īsts ieriķietis, te arī šogad absolvē Amatas pamatskolu. “Visa mana dzīve ritējusi pa un ap Ieriķiem. Te noteikti ir vieta, kur rast īstu mieru un ļaut vaļu emocijām. Ieriķos var iziet ārā kopā ar draugiem, bieži apmeklējam sporta laukumu […]

Jauniešiem svarīga iekļaujoša sabiedrība

06:16
19.06.2024
86

Kā jauniešus ar ierobežotām iespējām iekļaut jaunatnes darbā un sabiedrībā kopumā un kādas metodes, strādājot ar šo iedzīvotāju grupu, būtu labākās, tāda bija galvenā tēma Vidzemes nevalstisko organizāciju forumā. Pasākums Liepas jauniešu centrā “Apelsīns” pulcēja 40 pārstāvjus no Cēsu, Valmieras, Lim­bažu, Smiltenes novada un Rīgas organizācijām. Tēma ir plaša, jaunieši ar ierobežotām iespējām nav tikai […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
57

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

Novada skolēni sadejo Cēsīs. Lietus svētkiem netraucē

14:34
05.06.2024
129

Ap tūkstotim mazu un lielu dejotāju no visa plašā novada 1. jūnijā Cēsu Pils parka estrādē izdejoja Cēsu novada Skolu jaunatnes deju svētkus “Viņi to pa īstam prot”. Svētki notika pēc astoņu gadu pārtraukuma, pulcējot dalībniekus no pašvaldības iestāžu kolektīviem – skolām, kultūras namiem un centriem – Cēsīm, Priekuļiem, Liepas, Straupes, Zaubes, Nī­taures, Drabešiem, Jaunpiebalgas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi