Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Par trauslo – dzīvību un nāvi

Druva
23:00
10.04.2009
6
200904102242336160 1

Vaivēnietis Edgars Obermanis pusgadu strādā par apbedītāju un saka: „Nevajag justies neērti, tas ir mans darbs”. Kristīgo Lieldienu noskaņās ar Edgaru runājām par dzīvi un nāvi.

Edgars stāsta, ka strādājis gan par traktoristu, celtnieku un pat par galdnieku ārzemēs. Vēl pirms četriem gadiem ārzemēs sapelnījis daudz naudas. Atgriezies mājās un nomaksājis visus kredītus. Taču vairāk nekā pirms pusgada saskāries ar bezdarbu, meklējis darbu un īsti neko nevarējis atrast.

„Aizgāju strādāt pie radinieka par apbedītāju. Mierina doma, ka mani pašlaik krīze neskars, jo cilvēki mirs arī turpmāk,” saka Edgars un atzīst, ka sākumā nav bijis viegli, bet ātri vien pieradis un sapratis, ka no miruša cilvēka nav jābaidās.

„Tāda ir dzīve, un no nāves neaizbēgt. Mēs aizgājējus saucam par „jubilāriem”. Protams, manā darbā nevalda priecīgākās emocijas. Toties man ir daudz laika pārdomāt dzīvi. Kamēr roku kapu, varu pārdomāt visas dzīvē pieļautās kļūdas,” saka Edgars un atzīst, ka vecu cilvēku apglabāt ir daudz vieglāk nekā bērnus.

„Man divreiz gadījušās šādas bēres, un tad gan, teikšu godīgi, bija smagi. Ļoti smagi. Ir nepatīkami arī tad, ja zemes klēpī gulstas mana vecuma cilvēki. Jāsaka, ka reti šajos mēnešos nācies apbedīt tiešām vecus cilvēkus. Mirst cilvēki vecumā no 50 līdz 60 gadiem. 90 gadus vecs aizgājējs vispār vēl nav gadījies. Taču citādi darbs nav slikts, strādāju svaigā gaisā, apkārt meži. Miljonus gan nopelnīt nevarēšu, bet izdzīvot var,” saka apbedītājs. Viņš arī stāsta, ka pat pēc bērēm var spriest par cilvēkiem.

„Nabadzīgākie ļaudis bieži steidz mums palīgā, iepriekš atved egļu zariņus, bet turīgākie par pakalpojumu ir samaksājuši un gaida, ka mēs visu izdarīsim,” stāsta vaivēnietis un atklāj, ka kapraču vidū ir arī savi jociņi.

„Mēs smejamies – kā dakteri sāk strādāt, tā mums ir darbs. It kā joks, bet dažkārt sanāk visādi,” profesionāli pajoko Edgars un vaicāts, vai pats ir kristīgs cilvēks, atbild, ka ne.

„Kādreiz, kad bērēs runā mācītājs, lūgšanas paskaitu viņam līdzi. Pašam kļūst vieglāk. Ieklausos arī tajā, ko par aizgājēju pasaka labu. Pie sevis nodomāju, ka arī manā dzīvē droši vien ir darbi, ko varēju būs izdarījis labāk. Bet tā jau ir, kur Dieviņš mums ir nolicis to stundiņu nodzīvot, tur jānodzīvo. Un kur Viņš paredzējis to svecīti nopūst, tur nopūtīs. Mēs neaizskriesim savā lemtajā dzīvē ne solīti tālāk, ne tuvāk,” prāto Edgars un vaicāts par Lieldienām, saka- tie viņa ģimenē nav kristīgās noskaņās svinēti svētki.

„Mums tie ir pavasara svētki ar krāsotām olām un Lieldienu zaķi. Teikšu godīgi, neesmu bijis vēl nevienā baznīcā. Man kaut kā no tā ir bail. Taču teju visās rajona kapličās esmu bijis gan,” saka Edgars.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mācību tirdziņā – tikai pašradītas preces

07:06
22.11.2024
30
1

Tirdziņi mācību iestādēs tradicionāli saistās ar Miķeļdienas atzīmēšanu, bet šogad tirgošanās ar pašu veikumiem nereti notika, atzīmējot Mārtiņdienu. Arī Skujenes pamatskolā skolēniem bija iespēja parādīt citiem savas ģimenes sagatavoto. “Esam neliela lauku skoliņa, visi audzēkņi bija aicināti piedalīties Mārtiņdienas gadatirgū, bet skolas “Junior Achievement” pulciņa dalībniekiem bija jāprezentē savi uzņēmumi,” par aizvadīto tirgošanos pastāsta uzņēmējdarbības […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
50
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Jaunais pianists Gustavs uzstājas starptautiskas balvas atklāšanā

06:20
12.11.2024
70

Starptautiskā projekta mūzikas, mākslas, zinātnes un arhitektūras jomā “Baltijas Balva/Baltic Awards” prezentācijā Nacionālajā operā ar priekšnesumiem uzstājās jaunie, talantīgie mūziķi, konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāti, viņu vidū arī desmit gadus jaunais cēsnieks, pianists Gustavs Kalējs. “Baltijas Balva/Baltic Awards” ir jauns Ineses Galantes fonda projekts, kas tiek īstenots sadarbībā ar trīs Baltijas valstu sabiedriskajām un izglītības […]

Svarīga skolēniem droša un atbalstoša vide

07:39
08.11.2024
94

Vecpiebalgas vidusskolā jau vairākus gadus darbojas speciālistu komanda, kas nodrošina pedagoģisku, psiholoģisku un sociālu atbalstu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Atbalsta komanda, kurā ir skolas vadības pārstāvis, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs un logopēds, palīdz mācību iestādē nodrošināt emocionāli un fiziski drošu vidi. Tomēr arī izaicinājumu ir daudz. “Druvas” sarunā ar skolas sociālo pedagogu, KiVa prog­rammas […]

Drošās velobraukšanas mācības. Vai skolas tās īsteno?

10:30
04.11.2024
33

Veselīgs dzīvesveids kļuvis par vienu no aktuālajām tēmām arī skolu vidē, tostarp fizisko aktivitāšu nozīmīgums cilvēka ikdienā. Bērni un jaunieši tiek aicināti uz skolu doties ar velosipēdiem, tomēr, lai prastu labi pārvietoties pa ielām un iespējami izvairītos no jebkādiem negadījumiem, katram velobraucējam būtu jāpārzina satiksmes noteikumi un jāapgūst vajadzīgās prasmes. Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes […]

Profesors novērtē jaunos talantus

10:29
01.11.2024
61

Trīs dienas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā  meistarklases vadīja Gdaņskas mūzikas akadēmijas alta spēles profesors Kšištofs Komendareks-Timendorfs. “Tā kā vidusskola ir reģionālais metodiskais centrs, aicinājām arī audzēkņus no Vidzemes mūzikas skolām un citām vidusskolām. Meistarklasēs piedalījās ne tikai vidzemnieki, arī jaunie mūziķi no Ventspils, Ādažiem, Rīgas. Katram tā bija lieliska iespēja papildināt savas muzikālās prasmes,” […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi