Mācību gadam tuvojoties noslēgumam, aktualizējušās vidusskolēnu diskusijas par
izglītības iespējām. Jāatzīst, ka, vērojot šo procesu no malas, jūtos atvieglota, ka par spīti šaubām pirms trim gadiem, kad izdarīju savu izvēli, neesmu kļūdījusies, izraugoties LU sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura programmu. Tā kā atmiņā vēl labi
vispārējā neziņa un apjukums, ceru, ka manas pārdomas kādam līdzēs lēmuma pieņemšanā.
Lielākā daļa vidusskolēnu līdz pat dokumentu iesniegšanas brīdim nezina, ko studēt. Daļa , kas nav apjautusi pat virzienu, paļaujas
uz vecāku un draugu ieteikumiem. Laimīgi ir tie, kas jau apzinājuši
savas stiprās un vājās puses un atraduši kādu atlases kritēriju. Lai gan vārds “politika” līdztekus vārdam “krīze” šobrīd tiek lietots teju vai kā lamu vārds, tiem, kam sociālās zinātnes interesē un padodas labāk nekā eksaktās, ieteiktu apsvērt iespēju par politikas zinātnes studijām.
Skaidrības labad gribu teikt, ka studēt politiku nenozīmē tikai sekot līdzi ziņām un notikumiem, kas norisinās Saeimā, Eiropas Parlamentā vai Baltajā namā. Politikas zinātne mēģina rast skaidrojumus tam, kā sabiedrība funkcionē un kā pārvaldīta. Zināšanas ir derīgas ne tikai
valsts pārvaldes darbā, bet arī privātā vai brīvprātīgā sektorā. Jebkurā organizācijā ir vērojams līdzīgs lēmuma pieņemšanas process, cīņa par resursiem, nepieciešamība orientēties kopējā sistēmā. To apstiprina arī fakts, ka
absolventi veido karjeru, aptverot ļoti plašu profesiju klāstu.
Studiju procesā galvenokārt tiek attīstīta loģiskā domāšana un spēja analizēt. Daudz jālasa autoru darbi svešvalodās. Lekcijas ir atraktīvas, jo pat gados jaunākie profesori ir ar pieredzi
ārvalstīs. Interesanti ir semināri, kad nereti rodas diskusijas. Fakultātē ir vairāki pētniecības centri, arī studentiem
piedāvā
piedalīties
pētījumos. Populāri ir studēt ārzemēs. Daudzi
piedalās ERASMUS programmā, lai pusgadu vai gadu studētu
ārvalstīs, saņemot stipendiju. Es izmantoju šo iespēju un studēju Dženovas Universitātē Itālijā. Par šo pieredzi esmu ļoti pateicīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau pirmajā pusgadā izdevās apgūt itāļu valodu.
Otrkārt, salīdzinot augstākās izglītības kvalitāti Latvijā un Itālijā, ir skaidrs, ka nekādā ziņā neesam atpalikuši, daudzos aspektos pat izglītības saturs ir krietni vien loģiskāks un tālredzīgāks. Treškārt, guvu pieredzi arī ekonomiskās krīzes ietvaros un nākamo Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā. Ceturtkārt, tā ir īsta studentu dzīve, draugi un kontakti visā pasaulē, kā arī labi pavadīts laiks.
Pats būtiskākais ir katra paša vēlēšanās studēt, jo pat vislabākajās augstskolās ar neveiksmēm saskarsies tie, kas patiesībā nevēlas studēt. Spējīgākie
izglītosies pat ļoti sarežģītos apstākļos. Katram ir tiesības saņemt kvalitatīvu izglītību, un no savas pieredzes varu teikt, ka
politikas zinātnes nodaļa tādu piedāvā. Tālab nevajag baidīties, ka šī brīža politiskajā situācijā studijas varētu tikt uzskatītas par neperspektīvām. Pats galvenais – politikas zinātne māca domāt un orientēties pasaulē, un šī spēja būs nepieciešama vienmēr.
Komentāri