Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Cēsnieku ģimene iedzīvina gudru pārvietošanos

Druva
08:23
08.08.2018
4
P7180009.mov.03 14 43 06.still001 Copy 1

Gudra pārvietošanās nav tikai lielpilsētu nepieciešamība vai privilēģija. Dažkārt mazpilsētu iedzīvotājiem ir vēl svarīgāk rūpīgi izsvērt pārvietošanās paradumus un apzināt pieejamos transporta veidus, lai ceļā iztērētu pēc iespējas mazāk laika un naudas. Šādi motīvi vada arī jaunu cēsnieku ģimeni – Lauru un Andi Arnicānus.

Pirms pusotra gada visas Latvijas mēroga atpazīstamību kā bezatkritumu jeb Zero Waste saimniekošanas piekritēji ieguvušie Arnicāni meklē dažādus veidus, kā dzīvot vienkāršāk, laimīgāk un mierīgāk straujajā pasaules ritmā. Tas attiecas arī uz pārvietošanos.

Pārcēlušies uz dzīvi no Rīgas uz Cēsīm un sapratuši, ka braucieni uz galvaspilsētu ar automašīnu izmaksā dārgi, Laura un Andis sāka veidot jaunus ieradumus. Tagad viņi uz Rīgu dodas ar vilcienu, līdzi ņemot velosipēdus, ar kuriem pārvietojas pa pilsētas ielām. Tādējādi jaunieši ietaupa naudu par maksas stāvvietām un arī degvielu, kas lielpilsētas sastrēgumos tiek patērēta pārāk lielā apjomā.

Atbilstoši gudro pilsētnieku dzīvesveidam, Laura un Andis uztur draudzīgas attiecības ar kaimiņiem. «Ja tālākos braucienos sanāk doties vienā virzienā ar citiem cēsniekiem, cenšamies piekopt kopā braukšanas principu – viena ģimene brauc ar savu auto un otra pievienojas kā pasažieri, dalot izmaksas,» stāsta Arnicāni, kuri savus vienkāršākas dzīves paradumus apraksta blogā Seek the simple.

Viņu piemērs apliecina, ka jebkuras pilsētas un ciematu iedzīvotāji var piemeklēt ērtus pārvietošanās veidus, kas ne vien ietaupa laiku un naudu, bet arī nāk par labu videi un paša veselībai. Uz to, tuvojoties Eiropas Mobilitātes nedēļai (EMN), mudina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Ar tās atbalstu par Arnicānu ģimenes pārvietošanās ieradumiem izveidots video sižets, kas publicēts Gudrais Pilsētnieks Facebook vietnē. Tas ir trešais no 8 kampaņas ietvaros izgatavotajiem video par gudru pārvietošanos.

Ik gadu no 16.līdz 22.septembrim notiekošajos EMN pasākumos aicināta piedalīties ikviena pašvaldība un tās iedzīvotāji. Šogad EMN temats visā Eiropā būs “multimodalitāte” – dažādu transporta veidu kombinēšana, kas ļauj pasažieriem gudri pārvietojoties pilnvērtīgi izmantot visas priekšrocības – pārvietošanās ātrumu, nonākšanu vajadzīgajā galamērķī laikus, elastīgu un ērtu maršruta izvēli un bieži arī līdzekļu ietaupīšanu. EMN mērķis ir aicināt cilvēkus dažādot pārvietošanās veidus, lai risinātu Eiropas Savienības iedzīvotājiem aktuālas problēmas – mazinātu satiksmes sastrēgumus un atmosfēru sasildošo izplūdes gāzu apjomu pilsētās, mudinātu pārvietoties ar velosipēdu un kājām, uzlabojot eiropiešu veselības stāvokli.

Pašvaldības līdz šā gada 10. septembrim ir aicinātas reģistrēt savus labās prakses piemērus vietnē www.mobilityweek.eu, tādējādi piedaloties EMN Nacionālajā konkursā. To vidū var būt EMN laikā plānotās aktivitātes, ielas, vai ielas posma slēgšana automašīnām Dienā bez auto 22. septembrī, vai arī vismaz viena risinājuma iedzīvotāju paradumu maiņai par labu videi draudzīgam transportam ieviešana pēdējā gada laikā. Konkursa uzvarētāji tiks sveikti EMN laikā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
12

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
121

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
411

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi