Siguldas ietekmes areālā būtu jāapsver piecu vidusskolu reorganizācija, dažas no tām pārveidojot par pamatskolām, bet dažas – pat par sākumskolām, kurās būtu tikai pirmās sešas klases, secināts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”.
Pētnieki skaidroja, ka Sigulda ir vienīgais attīstības centrs reģionā, kur pašlaik ir pozitīvas demogrāfijas tendences un arī nākotnē tiek plānots iedzīvotāju skaita pieaugums. Līdz ar to pētījuma autori aicina attīstīt abas esošās vidējās izglītības iestādes – valsts ģimnāziju, kas ir otra labākā skola ārpus Rīgas pēc OCE indeksa – 68,1%, un pilsētas vidusskolu, kuras OCE indekss ir 46,2%.
Lai arī pašlaik skolēnu skaits neesot pietiekams abām skolām, taču, sagaidot potenciālos jaunpienācējus no reorganizējamās Krimuldas, Līgatnes, Nītaures, Mālpils un Vangažu vidusskolas un palielinoties Siguldas iedzīvotāju skaitam, vidusskolēnu skaits pieaugtu vairāk nekā par 100 un varētu pārsniegt nepieciešamo skaitu.
Nepietiekamā un rūkošā skolēnu skaita, zemā OCE indeksa un Siguldas ģimnāzijas un vidusskolas tuvuma dēļ Līgatnes vidusskolu ieteikts reorganizēt par sākumskolu, jo pamatskolas posmā skolēnu skaits ir ievērojami mazāks nekā nepieciešams, attīstības scenārijā paredzot, ka visi vidusskolēni izvēlēsies turpināt mācības Siguldā.
Straujās depopulācijas ietekmē rūkošais skolēnu skaits, kas ir vismaz pieckārt zemāks par attālām lauku teritorijām rekomendēto minimumu, ir galvenais iemesls, kādēļ, neraugoties uz salīdzinoši augsto OCE indeksu, attālā Nītaures vidusskola pētnieku ieskatā jāreorganizē par pamatskolu, paredzot, ka visi vidusskolēni mācības turpina Siguldā.
Nepietiekamā un rūkošā skolēnu skaita dēļ Mālpils vidusskolu pētnieki aicina reorganizēt par sākumskolu, kur skolēnu skaits pamatskolas posmā arī ir nepietiekams, attīstības scenārijā paredzot, ka visi vidusskolēni izvēlēsies turpināt mācības Siguldas vidusskolā vai ģimnāzijā.
Identisku iemeslu dēļ pētnieki par sākumskolu iesaka reorganizēt arī Vangažu vidusskolu, attīstības scenārijā paredzot, ka daži vidusskolēni izvēlēsies turpināt mācības Ādažu vidusskolā, kā arī daļa Siguldā un kādā no Rīgas skolām.
Arī Krimuldas vidusskola nepietiekamā skolēnu skaita un Siguldas ģimnāzijas un vidusskolas tuvuma dēļ būtu reorganizējama par sākumskolu, attīstības scenārijā paredzot, ka vidusskolēni no Vidrižiem un Bīriņiem izvēlēsies turpināt mācības Saulkrastu vidusskolā, bet pārējie – Siguldā.
Ņemot vērā, ka priekšlikumi optimālajam vidusskolu tīkla modelim pētījuma darba grupai bija jāizstrādā līdz 2017.gada septembra beigām, izmantoti dati, kas bija pētnieku rīcībā pētījuma sešu mēnešu tapšanas laikā – skolēnu skaits un deklarētās dzīvesvietas adreses (no VIIS sistēmas) 2016./2017.mācību gada sākumā, bet vidusskolas obligāto centralizēto un dabaszinātņu eksāmenu indeksa aprēķinā izmantoti dati par katru skolēnu, kas tos bija nokārtojis 2015./2016.mācību gada laikā. Modelī analizētas tikai tās valsts, pašvaldību vai augstskolu dibinātās vispārizglītojošās vidusskolas un ģimnāzijas, kas realizē vispārējās vidējās izglītības dienas programmu. Skolēnu skaits atbilst 10.-12. klašu skolēnu skaitam, kas konkrētajā skolā, mikrorajonā vai apdzīvotajā vietā apgūst minēto mācību programmu. Šāda izvēle pamatojama ar neklātienes, vakara vai tālmācības programmas audzēkņu atšķirīgo (nelielo) ietekmi uz migrācijas procesiem un vispārizglītojošo skolu infrastruktūras noslodzi. Modelī prognozētā reorganizējamo vidusskolu skolēnu virzība uz alternatīvām mācību vietām balstīta uz deklarēto dzīvesvietu analīzi, skolu un pašvaldību pārstāvju aptaujām, sasniedzamības iespējām (attālums, ceļu stāvoklis, satiksmes pieejamība), tradicionālajiem sakariem starp apdzīvotajām vietām, attīstības centru vilkmei u.c. faktoriem.
Komentāri